2014. gada 2. jūnijā noslēdzās 1. kārta kandidātu izvirzīšanai Ventspils pilsētas domes apbalvojumiem – Lielajai balvai un Balvai. Pavisam ar portālu www.ventspils.lv un www.ventasbalss.lv, anketu un vēstuļu starpniecību saņemti 284 balsojumi. Lielajai balvai izvirzīti 34 kandidāti, bet Balvai – 124.
Domes Apbalvošanas komisija balsošanas 2. kārtai izvirzījusi 3 Lielās balvas kandidātus un 16 Balvas kandidātus. Balsošanas 2. kārta norisināsies no 16. jūnija līdz 30. jūnijam (ieskaitot).
Nobalsot par 2. kārtai izvirzītajiem kandidātiem iespējams:
Atgādinām, ka domes apbalvojumus pasniedz Pilsētas svētku atklāšanas pasākumā. Kā ierasts, tiks pasniegta 1 Lielā balva un 7 Balvas.
Ventspils pilsētas domes Apbalvojumu 2. kārtai izvirzītie kandidāti:
LEILAJAI BALVAI izvirzīti 3 kandidāti:
1. Aivars Avotiņš – SIA «Pilsbūve» valdes priekšsēdētājs
Aivars Avotiņš dzimis Dundagas pusē. Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot inženiera – celtnieka kvalifikāciju. Kopš 1993. gada strādā SIA «Pilsbūve» par tehnisko direktoru, vēlāk – uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Avotiņam ir ievērojama pieredze celtniecības nozarē – kompetence restaurācijas darbu vadīšanā, būvuzraudzībā, ēku būvdarbu vadīšanā, daudzi profesionālie sertifikāti.
Aivars Avotiņš ir īstens savas pilsētas patriots. Viņš praktiski izgājis cauri visam pilsētas būvniecības procesam pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un devis ļoti lielu ieguldījumu pilsētvides veidošanā, lai pilsēta izskatītos tāda, kāda tā ir šodien. Nozīmīgākie projekti – Basketbola halle, Pārventas bibliotēka, Skolēnu Jaunrades nama izbūve, restaurējot Latviešu biedrības namu, bērnudārzs «Bitīte», sporta nami «Centrs» un «Pārventa», Livonijas ordeņa pils kompleksa rekonstrukcija un restaurācija u.c.
2007.gadā Avotiņa veikums novērtēts ar Ventspils pilsētas domes Balvu, 2013.gadā Kultūras mantojuma Gada balvas pasākumā saņēmis īpašo atzinību – Marmora ķieģeli par Livonijas ordeņa pils restaurāciju.
Brīvajā laikā Aivars Avotiņš labprāt ceļo, relaksāciju sniedz pastaigas gar jūru, darbs dārzā un nūjošana.
2. Didzis Ošenieks – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
Ventspili pasaulē pazīst kā pilsētu, kurā uzstādīts Ginesa rekords – izveidots pasaulē garākais ziedu paklājs, kā labāko pilsētu Eiropā, kurā dzīvot senioriem, un pilsētu, kurai ir sava virtuālā vēstniecība un Ventspils nauda – venti, par ko tā saņēmusi daudzas balvas pasaules reklāmas un mārketinga konkursos. Tāpat Ventspili zina kā populārāko tūrisma galamērķi Latvijā, ko ceļotāji atzīst par ģimenei un bērniem draudzīgu. Uz Ventspili var doties ar Latvijā drošākā autoparka «Ventspils reiss» autobusiem. Visos šajos ventiņu panākumos jau 16 gadus ieguldītas arī kurzemnieka no Dunalkas puses Didža Ošenieka vadītāja un organizatora spējas, aizrautība un profesionālās zināšanas, par ko viņš pats saka: «Tas ir komandas darbs!»
Ventiņi Didzi Ošenieku raksturo kā uzņēmīgu un mērķtiecīgu cilvēku, kura lēmumus un rīcību nosaka gan prāts, gan sirds, uzteic viņa spēju ieklausīties un sadzirdēt cilvēku vajadzības. Jau trīs reizes viņš ievēlēts par Ventspils pilsētas domes deputātu, bet no 2006. gada pilda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus. Viņa pārraudzībā ir tūrisms, sociālā palīdzība, komunālā saimniecība, nekustamo īpašumu pārvaldīšana, kā arī Ventspils tirgus un sabiedriskā transporta darbība. Ošenieks darbojas ekonomikas un budžeta, pilsētas attīstības, sociālo un mārketinga jautājumu risināšanā. Viņa aktīva līdzdalība energoefektivitātes jautājumu risināšanā uzlabojusi daudzu ventspilnieku dzīves apstākļus. Viņa darbs 2004. gadā novērtēts ar Ventspils pilsētas domes Balvu.
Brīvo laiku Didzis pavada ierīkojot savu dārzu. Kopā ar ģimeni labprāt ceļo. Ģimenē aug divi dēli, un viņš cer, ka Ventspils būs tā vieta, kur vēlēsies dzīvot arī viņi, vieta, no kuras negribas aizbraukt un kurā vienmēr gribas atgriezties.
3. Armands Vijups – Ventspils pilsētas p/i «Ventspils muzejs» direktora vietnieks, vadošais pētnieks
Armands Vijups ir dzimis rīdzinieks, kurš uz Ventspili, saskatot perspektīvas pētnieciskam darbam arheoloģijā un muzeja jomā, pārcēlies 2000. gada pavasarī, un nemainīgi līdz pat šim laikam ir Ventspils muzeja direktora vietnieks – vadošais pētnieks. Piepildot jaunības dienu sapni, kas radās jau 15 gadu vecumā, pirmo reizi piedaloties arheoloģiskajos izrakumos, studējis Latvijas Universitātē, Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc studijām uzaicināts darbā Seno un viduslaiku vēstures katedrā. 1998. gadā aizstāvējis disertāciju vēstures doktora grāda iegūšanai viduslaiku arheoloģijā, kopš 1999. gada – vienīgais Latvijā asociētais profesors arheoloģijā. Pēc darba uzsākšanas Ventspilī turpina lasīt atsevišķus lekciju kursus universitātē arheoloģijā, heraldikā un numismātikā.
Līdztekus muzeja ikdienas darbam organizējis un vadījis arheoloģiskās izpētes ekspedīcijas Puzes Lejaskroga, Zlēku Gaisiņu, Užavas Centra, Jūrkalnes Drēbnieku senkapos un Ventspils senpilsētā, regulāri uzstājies ar referātiem un ziņojumiem par Ziemeļkurzemes un Ventspils senāko vēsturi daudzās starptautiskās konferencēs un semināros. Nodrošinājis arheoloģiskās uzraudzības darbus praktiski visos projektos, kas skāruši Ventspils senpilsētu 2005. – 2013. gadā.
Strādājot muzejā, publicējis vairāk nekā 40 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Ziemeļkurzemes un Ventspils vēsturi, heraldiku un numismātiku. Kopā ar Dr.hab.hist. A.Vasku sagatavojis un publicējis monogrāfiju par vienu no unikālākajiem atradumiem Latvijas arheoloģijā pēdējos gadu desmitos – Staldzenes bronzas laikmeta depozītu, kā arī sastādījis septiņus Ventspils muzeja zinātnisko rakstu «Acta Historica Vindaviensia» krājumus, kuros publicēti gandrīz 100 pētījumi par dažādiem Ziemeļkurzemes vēstures jautājumiem. 2001. gadā darba grupas sastāvā saņēmis «Spīdolas balvu» par Livonijas ordeņa pils ekspozīcijas 1. kārtu. Organizējis 5 Ventspils muzeja starptautiskās konferences, veltītas muzeoloģijai, Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturei un arheoloģijai.
Kopš 1996. gada Latvijas valsts heraldikas komisijas loceklis, piedalījies komisijas darbā, veidojot un apstiprinot Latvijas pilsētu, pagastu un novadu ģerboņus, vairāku heraldikai veltītu publikāciju un grāmatu autors.
Hobijs, kas neskar darba jomu – Japānas tradicionālā kultūra, īpaši sakē un ar to saistītās tradīcijas.
BALVAI izvirzīti 15 kandidāti:
1. Jānis Arājs – Ventspils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks
Ventspils pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ikdienā un svētkos tiek nodrošināta droša vide, par ko vairāk kā 20 gadus rūpējas Ventspils pilsētas pašvaldības policija. Gandrīz no pašiem pirmsākumiem pašvaldības policijas darbu sekmīgi vada priekšnieks Jānis Arājs, ievērojot likumību, kā arī aizsargājot personu tiesības un likumīgās intereses.
Jānis Arājs dzimis Jēkabpils rajonā. Profesionālās attīstības nolūkā pārcēlies uz Rīgu, kur 1985. gadā absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. Pēc tā absolvēšanas Arājs pārcēlies uz Ventspili un sācis strādāt Ventspils rajona lauku sporta biedrībā «Vārpa», pēc tam strādājis par Ventspils rajona sporta komitejas priekšsēdētāju un Ventspils rajona Valdes speciālistu sporta un civilās aizsardzības jautājumos. Vēlme un spēja uzņemties līdera lomu, plānot un organizēt komandas darbu, veidojot pozitīvas attiecības starp komandas dalībniekiem, Jānim Arājam noder, 1993. gadā kļūstot par Ventspils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieku. Apliecinājums viņa profesionalitātei un pašvaldības policijas darba augstajam novērtējumam ir drošā un sakārtotā dzīves un darba telpa Ventspilī. 2013. gada decembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vadība pasniedza apbalvojumu «Goda zīme» Ventspils pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam Jānim Arājam, pateicoties par viņa vairāk kā divdesmit gadus vadītās Ventspils pilsētas pašvaldības policijas veiksmīgo darbu un par sekmīgo sadarbību ar Valsts policiju.
Jānis atzīst, ka sportiskais gars viņā mājo joprojām – agrāk bija aktīvs hokejists, tagad sporto, lai vienmēr būtu sportiskā formā.
2. Aldis Ābele – Ventspils pilsētas domes izpilddirektors
Aldis Ābele dzimis un vidusskolu beidzis Talsos. Pēc sākotnējās izglītības vēsturnieks, ieguvis arī profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Ventspilnieks kopš 2000. gada, kad pārņēma Ventspils muzeja vadību. Uzsākot darbu muzejā, savas zināšanas vēsturē, interešu daudzveidību un enerģiju Ābele lika lietā, īstenojot Livonijas ordeņa pils restaurācijas 1. kārtu, ekspozīciju iekārtošanu, par ko kopā ar pārējiem darba grupas locekļiem saņēma «Spīdolas» balvu. 2002. gada Ābele sācis strādāt par Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieku kultūras, sporta un izglītības jautājumos, bet kopš 2007. gada sācis pildīt domes izpilddirektora pienākumus.
Viņa vadībā izstrādāta un īstenota Ventspils bibliotēku sistēmas modernizācijas programma, kura noslēgusies ar Pārventas bibliotēkas uzcelšanu. Tāpat īstenota Ābeles ideja par Amatu mājas izveidi pilsētā. Piesaistot finansējumu no Kultūras ministrijas, 2006. gadā atklātā Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja kļuvusi par daudzfunkcionālu rakstnieku un tulkotāju centru, iemantojusi starptautisku atpazīstamību un kļuvusi par vienu no atzītākajiem literātu centriem Eiropā. Ābele ir viens no galvenajiem kultūras dzīves virzītājiem pilsētā, demokrātisks un konstruktīvs vadītājs. Bez viņa tiešas līdzdalības nav iedomājams neviens kultūras dzīves projekts vai notikums – Teātra nama «Jūras vārti» un Vecpilsētas tirgus laukuma rekonstrukcija, ideja par Jaunrades namu, Smiltnieku mājas un Lielirbes baznīcas pārvešanu uz Piejūras brīvdabas muzeju, tādi lieli pasākumi kā «Burinieku parāde 2003», Latvijas I un II olimpiāde u.c.
Ābele ir viens no Ventspils mūzikas vidusskolā izveidoto jauno izglītības programmu atbalstītājiem un to ieviešanas virzītājiem, aktīvi piedalās finansējuma piesaistei Mūzikas vidusskolas jaunas ēkas celtniecībai un skolas tālākai attīstībai kopumā. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas medaļu un Kultūras ministrijas goda rakstu.
Ģimenē 3 dēli un 2 mazmeitiņas. Brīvajos brīžos relaksāciju sniedz daba, patīk ceļot, ir azartisks mednieks.
3. Arvīds Buks – ostas kapteinis
Ventspils ostas kapteiņa Arvīda Buka dzīve ar jūru un kuģošanu saistīta gandrīz 60 gadus. Viņš noteikti ir viens no pieredzējušākajiem jūrniekiem Ventspils brīvostas pārvaldē.
Arvīds Buks ir pirmais un vienīgais Ventspils ostas kapteinis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, darbu Ventspils ostā sācis 1992. gadā. Kapteinis atceras, ka pirmie gadi ostā nav bijuši viegli, jo mainījās ne tikai valsts, bet arī pati osta – nācās uzlabot darba disciplīnu, arī mainīt darbiniekus un visiem kopā pilnveidoties profesionāli, jo osta bija lielu pārmaiņu priekšā. Pēc vērienīgajiem padziļināšanas darbiem Ventspils ostā varēja ienākt lielākie kuģi, kādi var ienākt Baltijas jūrā, un tas nozīmēja ne vien jaunas biznesa iespējas ostas termināļiem, bet arī visaugstāko visa ostas kapteiņa dienesta profesionalitāti. Kuģu satiksmes organizēšana un drošība ostā ir tieša Arvīda Buka vadītā ostas kapteiņdienesta atbildība. Kapteinis saka, ka par cilvēku vislabāk runā viņa darbi, bet par kuģošanas drošību neviens nerunā, kamēr viss ir kārtībā. Un, no tāda viedokļa raugoties, par Ventspils ostu tiešām nav iemesla runāt. Darbs tiek organizēts mierīgi, profesionāli un ar augstu atbildības sajūtu.
Brīvo laiku Arvīds Buks pavada savās ģimenes mājās, kur aizvien lielāku prieku sagādā lauksaimniecība, un nu jau vairākus gadus Buku īpašais lolojums ir vīnogas, šobrīd sešas šķirnes. Kapteinis saka, ka šogad gaidāma laba raža un vitamīnu pietikšot visiem. Tāpat jau no bērna kājas kapteinim tuva ir makšķerēšana, un arī vēl tagad Arvīds Buks ar prieku aizbrauc noķert pa kādai līdakai.
4. Ineta Dejus – 6. vidusskolas latviešu valodas skolotāja
Inita Dejus dzimusi Rīgā. Kopš 1984. gada strādā Ventspils 6. vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, kā arī pasniedz latviešu valodu gan mazākumtautību pamatizglītības un vidējās izglītības programmās, gan latviešu plūsmas audzēkņiem pamatizglītības un vidējās izglītības programmās. Vienlaikus I. Dejus ir klases audzinātāja 9. klasē.
Pedagoģe mērķtiecīgi papildina profesionālo kvalitāti dažādās pedagogu profesionālās pilnveides programmās, ir apguvusi sekmju vērtēšanas pedagoģiskos un psiholoģiskos aspektus, papildus mācījusies mācīšanas metodiku un kritisko domāšanu, ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu. Vairāk nekā 20 gadu garumā skolotāja vada pilsētas latviešu valodas un literatūras mazākumtautību skolotāju metodisko apvienību, kā arī ir skolas metodiskās komisijas vadītāja.
Skolotāja vairākkārt piedalījusies valsts centralizēto eksāmenu vērtēšanā. 2002. gadā pedagoģei piešķirts nosaukums «Gada skolotāja». I. Dejus audzēkņi valsts pārbaudes darbos saņem augstus vērtējumus, regulāri piedaloties valodas mācību priekšmetu olimpiādēs. 2010. gadā skolotāja tika apbalvota ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu audzēkņu patriotiskajā audzināšanā.
Inetas vaļasprieki ir ceļošana, psiholoģija un literatūra. Savos iespaidos viņa vienmēr dalās ar saviem audzināmajiem un kolēģiem.
5. Vadims Demčenko – Ventspils svētītāja Nikolaja pareizticīgo baznīcas priesteris
Vadims Demčenko pasaulē nācis 1977. gadā vienkāršu cilvēku ģimenē, savu ceļu pie Dieva un kalpošanas atradis 15 gadu vecumā. Tā bijusi kā atbilde uz jautājumu − ko es vēlos dzīvē sasniegt? Ceļš kārtojies, Dieva vadīts, un pakāpeniski dzimusi vēlme iestāties garīgajā seminārā. Pēc semināra pabeigšanas tēvs Vadims kļuvis par diakonu, un pirmā kalpošanas vieta bijusi Kristus Piedzimšanas katedrāle, kur aizvadīti 7 gadi, līdz Dievs atvedis uz Ventspili. 2008. gadā tēvs Vadims svētīts kalpošanai Ventspils svētītāja Nikolaja pareizticīgo draudzē.
Gandrīz uzreiz pēc iesvētīšanas amatā bijusi iespēja pilsētā un draudzē uzņemt Visuaugstisvētīto Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru. Šī tikšanās tēvam palīdzējusi saprast, kādiem jābūt draudzes galvenajiem mērķiem. Pirmkārt, tā bijusi dievnama restaurācijas darbu turpināšana, kas norit vēl šobrīd. Tēvs Vadims daudz paveicis arī misijas laukā. Skolās notiek lekcijas par dažādām jauniešus interesējošām tēmām, piemēram, ģimene, mīlestība, nāve. Šajās sarunās jaunieši var paust savu viedokli un uzzināt, kā šos jautājumus uzlūko pareizticīgo baznīca. Reizi mēnesī līdzīgas diskusijas ar pieaugušajiem norit Pārventas bibliotēkā. Tēvs Vadims garīgi palīdzējis daudziem cilvēkiem, lai gaišāku darītu šo pasauli, un ikviens tajā atrastu savu vietu un justos laimīgāks. 2011. gadā tēva Vadima uzraudzībā Ventspils svētītāja Nikolaja pareizticīgo baznīca atzīmēja 110. jubileju.
Brīvajos brīžos, kuru ir maz, tēvs Vadims dodas pastaigā ar ģimeni gar jūras krastu vai pa pilsētu.
6. Ēriks Eglītis – airēšanas treneris, OC «Ventspils» airēšanas bāzes «Dampeļi» pārvaldnieks
Ērika Eglīša dzīve aizsākās Liepājā, bet skolas gaitas sāktas Jelgavā, kur 1962. gadā pabeigta vidusskola. 1965. gadā iegūta speciālā izglītība un tiesības strādāt par treneri, bet 1980. gadā ar izcilību absolvēts Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts. Izpildīti Sporta meistara normatīvi, gūti ievērojami panākumi Latvijas čempionātā smaiļošanā, un pat laureāta tituls spartakiādēs valsts mērogā. Viņa dzīve nav iedomājama bez aktīva sporta un savas pieredzes sportā nodošanas jaunajai paaudzei.
1973. gadā ar ģimeni Ēriks Eglītis pārceļas uz Ventspili un sāk strādāt sporta skolā «Spars». No 1978. gada līdz 1985. gadam treneris strādāja ar Latvijas izlases dalībniekiem airēšanā. Eglītis ir Vissavienības kategorijas tiesnesis. Treneri īpaši priecē savu audzēkņu sasniegumi – sagatavotie meistarkandidāti, sporta meistari, starptautiskie sporta meistari. Viņu vārdi ir izskanējuši ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, Eiropā, Pasaules universiādēs. Trenera devums novērtēts, 2008. gadā piešķirot apbalvojumu nominācijā «Mūža ieguldījums sportā». Treneris apkopojis informāciju par Ventspils airēšanas vēsturi no pirmsākumiem 1930. gadā līdz pat mūsdienām – 2013. gadam – tapis izdevums «Ventspils airēšanas vēsture», kas šobrīd ir vienīgais tāds materiāls par vienu sporta veidu Ventspilī. Aktīvajam trenera darbam beidzoties, sports joprojām ir viņa ikdienas dzīves sastāvdaļa. Kopš 2013. gada februāra Eglītis ir Olimpiskā centra «Ventspils» Airēšanas bāzes «Dampeļi» pārvaldnieks.
Labprāt sēņo un gatavo ēdienus.
7. Iveta Ērkšķe – SIA «Kurzemes filharmonija» Mākslas un mūzikas projektu vadītāja/režisore
Bērnība un skolas gadi pagājuši Jelgavā, aktīvi sportojot, mācoties Jelgavas bērnu Mūzikas skolā un piedaloties Jelgavas Kultūras nama bērnu dramatiskajā pulciņā. Ar vecākiem un brāli daudz ceļots gan pa Latviju, gan Padomju Savienības kalnainajām republikām. Kopš tā laika saglabājusies mīlestība uz kalniem un kalnu slēpošanu. Pirmā augstākā izglītība iegūta Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, absolvējot Teātra mākslas fakultātes teātra režijas nodaļu, bet vēlāk iegūts maģistra grāds mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā.
Septiņi gadi aizvadīti Ugālē, kur strādājusi par skolotāju un vadījusi jauniešu teātri. Ventspilī dzīvo kopš 1992. gada, kad sāka strādāt Ventspils pilsētas domes Kultūras nodaļā. Kopš 2009. gada strādā teātra namā «Jūras vārti» par Mākslas un izglītojošo programmu vadītāju, veidojot mākslas izstādes, rīkojot latviešu kino lektorijus un organizējot akadēmiskās mūzikas koncertus.
Brīvajā laikā labprāt dodas aktīvā atpūtā dabā, slēpojot Alpos, bieži ceļojumu galamērķus izvēloties saistītus ar kāda īpaša koncerta, operas vai teātra izrādes un izstāžu apmeklējumu. Ģimenē ir trīs meitas. Iepriecina svētku radīšana ģimenei un draugu lokam, Latvijas iepazīšana un būšana pašai ar sevi laukos pie jūras un rīta peldes līdz vēlam rudenim.
8. Dainis Gīlis – flebologs, ķirurgs
Dainis Gīlis dzimis un skolu beidzis Kuldīgā. Pēc Rīgas medicīnas institūta beigšanas 1985. gadā sācis strādāt par ķirurgu Ventspils slimnīcas ķirurģijas nodaļā. No 1995. gada, kad Ventspilī tika sāktas mērķtiecīgas izmaiņas veselības aprūpē, ieviešot mūsdienīgas ārstēšanas principus, tehnoloģijas, uzņēmies kļūt par Ventspils pilsētas domes padomnieku veselības jautājumos. Vairākus sasaukumus pēc kārtas Gīlis ir domes deputāts, aktīvi darbojas vairākās domes komisijās. Kopš 2007. gada – Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis. Turpina praktizēt vienā no ķirurģijas nozarēm – vēnu ārstēšanā, pieņemot pacientus ambulatori un operējot slimnīcā. Papildus apguvis zināšanas veselības aprūpes vadīšanā. Gīlis ir Latvijas Fleboloģijas biedrības biedrs, Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas biedrs. Regulāri paaugstina savu kvalifikāciju, apmeklējot seminārus, konferences un kongresus Latvijā un ārvalstīs, iegūtās profesionālās zināšanas un pieredzi pielieto ārstnieciskajā darbā. Gīlis ir prasīgs pret sevi un kolēģiem, vienlaikus pretimnākošs un saprotošs. Izglīto pacientus tālākai slimības rehabilitācijai mājas apstākļos. Viņš uzskata – būt par ārstu – tā ir misija palīdzēt cilvēkiem jebkurā diennakts stundā un saņemt vissvarīgāko – gandarījumu par iespēju redzēt cilvēku laimīgu.
Brīvajā laikā Dainis piekopj aktīvu dzīvesveidu, patīk peldēšana, ik gadu, lai mainītu ierasto vidi, kā arī iepazītu citas valstis un cilvēkus, atvaļinājuma laikā kopā ar ģimeni ceļo.
9. Aina Lodziņa – mūzikas skolotāja, Flautas ansambļa vadītāja
Dzimusi Jēkabpils rajonā, skolas gaitas saistītas ar Mērsragu. Pat mamma bijusi neizpratnē, jo agrā bērnība Aina vēlējusies spēlēt flautu. Mūziku mācījusies Rojas un Ventspils mūzikas skolās. Mīlestību pret flautas spēli un zināšanu papildināšana turpinājās, studējot Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā un pabeidzot maģistrantūru Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Darba gaitas sāktas Piltenes mūzikas skolā, bet kopš 2003. gada līdz šim laikam māca audzēkņiem flautas spēli Ventspils Mūzikas vidusskolā. Arī meitām patīk muzicēt, un sirdij vistuvākā ir flauta.
Skolotājas Lodziņas flautas klases audzēkņi dažādos sastāvos jau vairākus gadus ar ļoti labiem panākumiem piedalās dažādos vietējā Kurzemes reģiona ansambļu konkursā «Pūš pa deviņ» un starptautiska mēroga dažādos prestižos konkursos «Jaunais flautists», konkursā kameransambļiem «Muzicējam kopā ar draugiem», Starptautiskajā konkursā «Kaunas Sonorum 2013», «Sigulda 2013», kā arī izvirzīti uz klasiskā radio organizēto festivālu Igaunijā, kurā piedalījās labākie ansambļi no dažādām valstīm. Lodziņas audzēkņi pieskaitāmi pie labākajiem flautistiem, un viņu sasniegumus augsti novērtējusi Kultūras ministrija. Tādēļ pamatots ir skolotājas prieks, ka viņas audzēkņi ir pamanīti, bieži aicināti uz dažādiem koncertiem un projektiem Latvijā un citviet.
Skolotāja Lodziņa labprāt brīvos brīžus pavada pie dabas, patīk ceļot.
10. Aigars Matisons – maratonists, treneris
Aigars Matisons un Ventspils Maratona klubs ir cieši savstarpēji saistīti. Klubs dibināts 2009. gadā ar mērķi popularizēt skriešanu Ventspilī un Latvijā. Skriešana ir viens no veselīgākajiem un lētākajiem hobijiem, kas ne vien pašdisciplinē, bet palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, uzlabo stāju, un visbeidzot neļauj cilvēkam tik ātri novecot. Daudzi cilvēki izvēlējušies skriešanu kā savu dzīvesveidu, pateicoties Aigara Matisona uzņēmībai un enerģijai.
Aigars dzimis Piltenē, audzis daudzbērnu ģimenē un katru rītu 3 km mērojis ar kājām līdz Piltenes skolai. Jau 4. klasē sācis nodarboties ar skriešanu, pirmais un vienīgais treneris ir Arno Kiršteins. Viens un vienīgs hobijs – skriešana, nu jau 30 gadus, un rezultāti turpina augt. 2013. gadā Berlīnes maratonu noskrējis 2 stundās un 31 minūtē, izcīnot 78. vietu starp pasaules labākajiem skrējējiem, starp četrdesmitgadniekiem, izcīnot 5. vietu. Viennozīmīgi Aigars ir labākais četrdesmitgadnieku skrējējs uz šo brīdi Latvijā un Baltijā.
Nu jau 3 gadus strādā par treneri Ventspils sporta skolā «Spars», trenē gan mazos, gan lielos skrējējus – amatierus.
Ģimene – sieva Agnese un dēls Viesturs.
11. Genadijs Pavlovs – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ventspils daļas komandieris
Genadijs Pavlovs dzimis Baltkrievijā, kopš 1977. gada – ventspilnieks. Ventspilī beidzis 6. vidusskolu, savukārt Sanktpēterburgas augstākajā ugunsdzēsības tehniskajā skolā ieguvis ugunsdrošības inženiera kvalifikāciju. Zināšanas papildinātas daudzos vides aizsardzības, ugunsdzēsības un ar drošības nodrošināšanas jautājumiem saistītos kursos un semināros Latvijā un ārpus tās. Visa turpmākā darba dzīve un profesionālā izaugsme saistīta ar Ventspili un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģionu. Aktīvi piedalījies un vadījis ugunsgrēku dzēšanas un avārijas seku likvidēšanas darbus. Par lielu personīgo ieguldījumu civilās aizsardzības sistēmas attīstībā Latvijā, īpaši Ventspilī, augsti profesionālu rīcību lielu un sarežģītu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos Kurzemes reģionā saņemti apbalvojumi –Iekšlietu ministrijas Sudraba goda zīme un Atzinības krusta IV šķiras ordenis. Genādijs jau vairākus gadus ir aktīvs pilsētas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Brīvajā laikā labprāt rokās ņem labu grāmatu, sporto, ceļo. Kā makšķerniekam prieks, kad izdodas izcelt no upes kādu līdaku.
12. Sandra Sproģe – mūzikas skolotāja, zvanu ansambļa «Saules zvani» vadītāja
Sandra Sproģe dzimusi 1959. gadā Bauskas pusē, bet no gada vecuma dzīvo Ventspilī un tāpēc sevi uzskata par īstenu pilsētas patrioti. Vecāki teikuši, ka vispirms viņa sākusi dziedāt un tikai tad runāt. Sproģe beigusi Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes klavieru nodaļu, iegūts maģistra grāds pedagoģijā. Sandra 30 gadus strādājusi par koncertmeistari korī «Kaiva», spēlējusi turpat visiem pilsētas kolektīviem, ar koncertiem izbraukāta lielākā Eiropas daļa. Ir kāpts kalnos, laivās šķērsotas straujas upes, kopā ar vīru stāvēts barikādēs un sapņots par brīvu Latviju.
Tagad Sandra ir klavieru skolotāja Centra sākumskolā un mūzikas skolā. 2009. gadā īstenots sapnis – Centra sākumskolā izveidojusi vokāli instrumentālo grupu «Jautrie draugi», sapņi tiek pārvērsti mūzikas skaņās, un mazo klašu bērni sāk muzicēt uz skatuves, nospēlēti ap 40 koncerti. Daudzi ventspilnieki pazīst draudzīgo un muzikālo Sproģu ģimeni, viņu izdomu un atraktivitāti, rīkojot daudzos muzikālos uzvedumus Sandras audzēkņu ģimenēm. Lielākie uzvedumi – Sapņu pavedieni dvēselei, Es – baltajā pasaulē, Mazu brīdi pirms…, Mana sirds ir manas mājas (veltīts genocīda upuru piemiņai), Adresāts – mīlestība u.c.
2013.gada rudenī saistībā ar skolas jubileju iegādāts zvanu komplekts, un Sandra izveidojusi ansambli «Saules zvani», kas ātri ieguvis atpazīstamību. Sandra uz savu dzīvi pilnībā attiecina atziņu – izvēlies strādāt, kas tev patīk, un tev nekad mūžā nebūs jāiet uz darbu.
13. Ģirts Štekerhofs – ķirurgs
Ventspilnieks Ģirts Štekerhofs 1989. gada 1. augustā pēc Rīgas medicīnas institūta absolvēšanas sācis strādāt Ventspils slimnīcas ķirurģijas nodaļā par ķirurgu. Periodiski Ģirts pilda ķirurģijas nodaļas vadītāja pienākumus. Papildinājis zināšanas un praksi Krievijā, Dānijā, Vācijā un Francijā. Regulāri piedalās ikgadējos starptautiskos kongresos, profesionālās pilnveides un tālākizglītības pasākumos ķirurģijā, gastroenteroloģijā. Specializējies abdominālajā ķirurģijā, gastroenteroloģijā, bērnu ķirurģijā, proktoloģijā. Ķirurgs Ģirts Štekerhofs saņēmis titulu «Gada ārsts 2010» par profesionalitāti, sirsnību, iejūtību un citām svarīgām īpašībām. Arī vairākkārt laikrakstā «Ventas Balss» lasām Ģirtam Štekerhofam veltītus pacientu pateicības vārdus par prasmīgu ārstēšanu.
Brīvajā laikā Ģirts ir ļoti sportisks, piekopj aktīvu dzīvesveidu, daudz ceļo – vismaz pāris reižu gadā, lai mainītu ierasto vidi, kā arī, lai iepazītu citas valstis un cilvēkus.
14. Igors Udodovs – Ventspils Brīvostas pārvaldnieka vietnieks
Igors Udodovs dzimis Talsos, taču jau ilgi ir ventspilnieks – sākotnēji studējot ekonomikas vadību Ventspils Augstskolā, bet kopš 2001. gada Udodova strādājot Ventspils brīvostas pārvaldē, kur sāka savas darba gaitas kā tirgzinību speciālists, bet šobrīd ir pārvaldnieka vietnieks, mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs. Augstskolā iegūtās zināšanas Udodovs aktīvi papildinājis, studējot Vācijā, Beļģijā, apgūstot zinības Īrijā un Ķīnā. Zināšanas un starptautiskā pieredze izmantota Ventspils brīvostas industriālā sektora attīstībai, jo tieši investoru piesaiste Ventspilij ir viens no galvenajiem Udodova darba virzieniem. Industriālajā attīstībā pēdējos 12 gados, ar ko pamatoti lepojas Ventspils, liela loma ir tieši Udodova neatlaidīgajam un profesionālajam darbam.
Kopš 2005. gada Udodovs ir arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes loceklis un aktīvi iestājas par uz zināšanām balstītu nozaru attīstību pilsētā.
Igors ir gādīgs tētis 2 meitām un brīvo laiku cenšas pavadīt ar viņām. Mazāk laika atliek tādām iemīļotām nodarbēm kā basketbols un futbols, tomēr Igors, neskatoties uz saspringto grafiku, cenšas vismaz sekot līdzi Ventspils klubu panākumiem. Igors ir kristietis, regulāri apmeklē Septītās dienas adventistu baznīcu gan Talsos, gan Ventspilī.
15. Diāna Zaļepska – vecmāte
Ventspilniece Diāna Zaļepska 1984. gada 1. aprīlī pēc Paula Dauges Rīgas 1. medicīnas skolas beigšanas sākusi strādāt Ventspils slimnīcas dzemdību nodaļā par vecmāti. Jaunās māmiņas labprāt uzticas Diānas rokām, profesionalitātei, sirsnībai, iejūtībai un citām svarīgām īpašībām. Diāna vienmēr interesējas par sasniegumiem un jauninājumiem medicīnas zinātnē, dzemdniecībā. Iegūtās profesionālās zināšanas un pieredzi prasmīgi pielieto savā ikdienas darbā. Diāna Zaļepska ir zinoša, pretimnākoša, saprotoša un iejūtīga attiecībā pret darba kolēģiem un pacientiem. Regulāri saņem labas pacientu atsauksmes vietējos plašsaziņas līdzekļos. D. Zaļepska saņēmusi titulu «Gada kolēģis 2009», «Gada kolēģis 2010» un «Gada kolēģis 2011».
Brīvajā laikā Diānai patīk lasīt grāmatas un strādāt dārzā, atrasties pie dabas, viņa ir sportiska un piekopj aktīvu dzīvesveidu.
16. Niklauss Hūzers – mašīnbūves uzņēmuma "Bucher Schoerling Baltic" vadītājs
Būdams Šveices pilsonis, jau 10 gadus par savām otrajām mājām sauc Ventspili un Latviju. Tas ir tieši tik daudz, cik pastāv uzņēmums Bucher Schoerling Baltic. Hūzers bija viens no tiem, kam pirms daudziem gadiem radās ideja par jaunas ražotnes atvēršanu ārpus Šveices, un Šveices koncerna vadība viņam uzticēja šo ideju realizēt. Kaut toreiz šai iecerei bija ne mazums skeptiķu, tagad Ventspils var lepoties ar modernu pasaules līmeņa uzņēmumu, kurā ražo ielu tīrāmo mašīnu komponentes un kurā pašreiz nodarbināti vairāk nekā 250 darbinieku.
Pa šiem gadiem Hūzers ir labi iejuties mūsu pilsētā. Viņš ļoti labprāt uzņem viesus. Īpaši vasarās viņu apmeklē daudz draugu no Šveices, kuri visi kā viens ir pārsteigti par mūsu skaisto un sakopto pilsētu.
Savā brīvajā laikā aktīvi nodarbojas ar sportu. Ziemas mēnešos viņu bieži var sastapt trenažieru zālē, bet, tiklīdz paliek siltāks, Hūzers un divritenis ir nešķirami. Visus Ventspils veloceliņus viņš izbraucis krustu šķērstu. Un nedēļas nogalēs ar riteni labprāt mēro ceļu līdz Piltenei. Ir aktīvs Ventspils basketbola kluba fans, regulāri apmeklē basketbola spēles Ventspilī.
Neskatoties uz cienījamo vecumu, viņā mīt neizsīkstošs jaunības gars! Hūzers ne tikai aktīvi piedalās uzņēmuma rīkotajos pasākumos, bet arī pats vienmēr iesaka kādu interesantu ideju.
Uzņēmuma Bucher Schoerling Baltic darbinieki ļoti lepojas ar savu vadītāju, kura galvenās īpašības ir cilvēcīgums, optimisms un dzīvesprieks!
Komentāri (0)