Lūgt nozīmē saņemt spēku no Dieva

Viņa godīgi atzīst, ka brīžiem, tāpat kā daudzi citi, šaubās, tomēr nezaudē ticību un zina, ka vislabāk attiecības ar Divu un cilvēkiem var sakārtot lūdzoties. Daudziem Dievs ir tikai izdomājums un fantāzija, varbūt Visums, kaut kas vai kāds augstāks spēks. Vēl modernāk ir spriest par to, ka paši esam Dievs, jo galu galā esam Dieva bērni, un daudzas lietas, kuras skaidri Bībelē norādītas kā grēks (kā, piemēram, astroloģija, numeroloģija utt.), mēģinām savienot ar kādu Bībeles pantu un pārveidot Dieva teikto savam grēkam par labu.

Lūgšanas, daudzi spriež, ir saruna ar tukšumu, bet zemošanās Dieva priekšā ir kaut kas pazemojošs pašam sev. Šādās situācijās gribas skaļi kliegt: «NĒ, NĒ, NĒ!» Domāju, neesmu vienīgā, kas, dzirdot noliegumu, jūtas briesmīgi, jo pretējais spēks ir tik stiprs un nelokāms... Bet – kur vēl atrast tik daudz patiesības kā Bībelē, kurš vēl spēj radīt kaut ko tik ļoti unikālu kā pasauli, dabu, dzīvniekus, cilvēku un vēl, un vēl, un vēl. Viens sprādziens? Putekļu kopums? Mērkaķīši vienā rindā pēc otra un galā cilvēks? Neticu.

Bieži dzirdama frāze: «Es taču lūdzu, bet nekas nenotika» vai «Kur tad ir Dievs? Kāpēc Viņš kaut ko tādu pieļauj?» Ja arī tu uzdod šādus jautājumus, mēģini saprast, kur tu pats esi – vai uzticies Dievam un runā ar Viņu katru dienu vai tikai tad, kad atceries – ak, jā – bija tak arī Dievs; nu, labi – izmēģināsim šo variantu. Tas nav tik vienkārši, jo Dievs raud par katru nepatieso lūgšanu un aprēķinu sirdī...

Protams, nevar apstiprināt, ka vienmēr notiek gaidītais brīnums, arī viskarstākajiem kristiešiem, arī mācītājiem, arī priesteriem ne. Jā – tā tas ir. Un zināt kāpēc? Tāpēc, ka tas nav Dieva prāts – nav Dieva prāts lūgto īstenot vienā mirklī. Arī manas lūgšanas ne vienmēr tiek piepildītas uz sitiena, taču esmu sapratusi, kad lūgšanu vēlētais piepildījums nemaz neatbilst lūgšanas īstajai būtībai, jo runāt ar Dievu ir kas vairāk, nekā tikai nolasīt savu vēlmju sarakstu.

Lūgt nozīmē saņemt no Dieva spēku un to arī savā labā izmantot. Lūgt nozīmē kopt draudzīgas attiecības ar Dievu, runājot ar Viņu – kā to mēdz darīt jebkurās attiecībās. Arī Bībelē redzam, ka Jēzus bieži aizgāja no burzmas, lai lūgtu, bet ne jau tāpēc, ka vēlējās iegūt kaut kādas lietas vai tādēļ, ka gribēja, lai visas problēmas tiktu atrisinātās vienlaikus; nē – tas bija Viņa pavadītais laiks kopā ar Dievu, sarunā ar Dievu.

Tā darām arī mēs, ja mēs nevaram savam draugam, draudzenei pateikt to, ko vēlamies, tādēļ, ka apkārt ir burzma, skaļa mūzika, citi trokšņi vai jebkas cits, kas traucē mūsu sarunu – arī tad paejam malā, ieejam kādā klusākā telpā, lai varētu sarunāties.

Katras attiecības prasa laiku, ko veltām lai ar draudzenēm iedzertu tēju, uzspēlētu ar draugiem bumbu, pārrunātu ar ģimeni, kas dienas laika noticis, piezvanītu kādam tuviniekam un apjautātos, kā viņam klājas.

Tieši tāpat jāveido attiecības ar Dievu. Lai runātu ar Viņu, nav nepieciešamas priekšzināšanas. Varbūt tevi vēl baida baznīca vai tu tajā nejūties omulīgi, jo nav īsti skaidrs, kas baznīcā notiek Labi, tad iztiksim bez baznīcas un īpašiem svētiem vārdiem.

Sāc lūgties tagad, tūlīt – sēžot autobusā, stāvot rindā, gatavojot ēdienu. Dievam tu vari vienmēr izstāstīt, kas tev ir svarīgs, un tev ir iespēja piedzīvot, kā Dievs tev atbild, tikai nesteidzies Viņam pa priekšu un negaidi konfektes no debesīm vai jaunu mašīnu nākamās dienas rītā pie savām durvīm.

Protams, Dievam tas būtu iespējams, bet – ne jau visu mūsu sapņu piepildījums ir īstais mūsu dzīves mērķis. Esi pateicīgs par to, kas tev jau ir dots – veiklām rokām, ašām kājām, redzīgām acīm, dzirdīgām ausīm, jaukiem bērniem, lielisku sievu vai vīru, pajumti, maizīti un  daudzām citām lietām, ko uzskatām par pašsaprotamām, bet kuru daudziem trūkst.

Atceries, ka daudzas lietas mēs paši salaižam šķērsām, un Dievs par to raud, bet nav tiesa, ka Viņš tā grib. Viņš nevēlas, lai cilvēki ir ļauni, Viņš negrib, lai cilvēki karo, Viņš negrib, lai mēs naidojamies un darām viens otram pāri, Viņš nevēlas, lai mirst bērni. Viņš daudz ko negrib, bet mums daudz ko labpatīk darīt pret Viņa gribu, un tādēļ notiekošais ir tieši tāds, kāds ir... Tādēļ lūgsim Dievu katru dienu, jo tikai Viņa mīlestība mums dod spēku darīt visas lietas Viņam pa prātam.

«Žēlsirdība, labsirdība, mīlestība un pateicība ir tās lietas, ko mācos ne tikai no Dieva, bet arī no cilvēkiem,» atzīst Sibilla.