Lembergs nepatīkami pārsteigts par sliktā stāvoklī esošo K. Ulmaņa piemiņas vietu Turkmenistānā (VID

Ventspils mērs šodien preses konferencē informēja, ka pirms dažām nedēļām, viesojoties Turkmenistānā un iepazīstoties ar Turkmenbaši jeb kādreizējās Krasnovodskas ostu, viņš nolēmis apmeklēt arī iespējamo Ulmaņa atdusas vietu. Lai gan nav pierādīts, ka tur atdusas tieši Ulmanis, tomēr citas zināmas kapa vietas bijušajam valstsvīram nav. Pamestajā kapsētā uzstādīta piemiņas plāksne Kārlim Ulmanim un Latvijas cilvēkiem, kuri atdusas Turkmenistānas zemē.

"Iebraucām tirgū un paņēmām ziedus. Gaidīju, ka kapa vieta būs virs Latvijas vidējā [līmeņa], kaut kas nopietns. Par to, ko es tur ieraudzīju, biju ārkārtīgi nepatīkami pārsteigts un jutos smagi piemānīts un piekrāpts. Vienlaicīgi jutos ļoti neērti kā Latvijas pārstāvis par to, kā mēs izskatāmies turkmēņu acīs, kāda mums Latvijai un latviešiem ir attieksme pret mirušajiem vispār un pret Kārli Ulmani tai skaitā," atzina Lembergs.

Ventspils mērs bijis nepatīkami pārsteigts par pieticīgo, nekopto un Latvijas kapu kultūrai neatbilstošo piemiņas vietu - satrunējušu koka krustu, uz kura redzamas kādreiz tur piestiprinātas fotogrāfijas pēdas, un no dzelzs armatūras stieņiem izgatavotu iežogojumu.

"Mana pārliecība bija, ka mēs esam tauta, kas ļoti rūpējas par savu tuvinieku kapu vietām [..] Biju domājis, ka Ulmanim tas būs daudz nopietnāk, kārtīgāk, grandiozāk, pārliecinošāk un skaistāk," savu vilšanos skaidroja Lembergs.

Pēc Lemberga rīcībā esošās informācijas, šī kapsēta esot pamesta no 1985. gada - drīz apritēšot 30 gadu, kopš tur nevienu neglabā. "Tur viss nav aizaudzis ar pamatīgiem krūmiem tikai tāpēc, ka tur vienkārši nekas neaug," atzina Lembergs.

Par Ulmaņa piemiņas vietas sakopošanu būtu jāparūpējas ja ne Latvijas valstij, tad vismaz Guntim Ulmanim, "kurš, pateicoties savam uzvārdam un savam vectēva brālim, kļuva par Latvijas prezidentu jau atjaunotā neatkarīgā Latvijā," atzina Lembergs.

Kārlis Ulmanis dzimis 1877. gada 4. septembrī. Viņš bija Latvijas politiķis, pirmais Latvijas Ministru prezidents. 1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tā brīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kā rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. 1940. gada 22. jūlijā Ulmani apcietināja un deportēja uz PSRS. Ulmanis nomira Krasnovodskas cietuma slimnīcā Turkmenistānā 1942. gada 20. septembrī.

LETA