Pludmale gatava atpūtai

Tikai retais apjauš ieguldīto darbu, kas pavasarī paveikts, lai visu sagatavotu gaidāmajai tūrisma sezonai. Viens no tiem ir Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš. Tieši viņa ziņā ir saskatīt un saprast, kas pludmalē veicams, lai likvidētu ziemas postījumus un padarītu apkārtējo vidi un infrastruktūru atpūtniekiem pievilcīgu, ērtu un drošu.

«Agrā pavasarī pludmalē paveras pavisam cita aina – ne tā, kā ir tagad. Rudenī un ziemā jūra, smiltis un spēcīgais vējš daudz ko sabojā,» stāsta Puriņš, vārdos uzburot ziemīgu jūras krasta ainu. Parasti sniegs un ledus pludmales zonu pasargā no smilšu izpūšanas un izskalošanas. Taču šoziem smiltis liedagā pārvietojās kā sniegputenis klajā laukā – veidojot uzkalnus, sanesumus, izraujot bedres un atstājot kailas vietas. Viss pludmales aprīkojums, kas uz ziemu netiek novākts, vēja nesto jūras smilšu strūklā tiek apstrādāts kā ar smilšpapīru. Pludmalē spēcīgais vējš izrauj smilšu iedobes ap pārģērbšanās kabīnēm, soliņiem. Balto jūrmalas smilšu graudiņi ir apaļi, tie nesasaistās viens ar otru – vēja nesti, tie pārvietojas, līdz aizķeras kāpu zonas stādījumos. Smilšu graudiņu formas dēļ pludmales smiltis neizmanto celtniecībā, Ventspilī nevajadzīgos vēja sanesumus pavasarī savāc un izved uz kapiem, kur iedzīvotāji smiltis izmanto kapavietu pošanai.

Smiltis stādījumos aizķeras, un kāpas aug arvien augstākas. Lai piekļūtu liedagam, kāpām pāri ved koka laipas. Pavasarī vietas, kur pērn atradās laipas, ir aizvilktas ar smiltīm. Laipu pērnā gada līmenī nav iespējams saglabāt – tad tā iegultos starp kāpām kā tunelī. Tikko uzpūstu spēcīgāki vēji, laipas aizputinātu, tāpēc tās liek pāri kāpām. Pieeju pludmalei veido sešas, bet vēl viena laipa ir ārpus Zilā karoga pludmales. Divas laipas atrodas pie Dienvidu mola, divas – pie centrālās ieejas Medņu ielas galā, viena gar akvaparku, tad transporta ceļš un laipa no Jūrmalas parka uz sērfotāju zonu. Kopīgais laipu garums Zilā karoga pludmalē ir gandrīz kilometrs.

Ziemas laikā visas laipas nenoņem. Tur, kur vējš tās neaizputina, koka dēlīšu celiņi tiek atstāti. Turklāt arī nesezonas laikā cilvēki labprāt dodas pastaigā gar jūru. Dēlīši nolietojas, tāpēc gan noņemtās, gan atstātās laipas pavasaros pārbauda un nepieciešamības gadījumā labo – bojāto posmu vietā izgatavo jaunus, nomaina nolietojušos dēlīšus.

Rūpīgi tiek pārbaudīts inventārs, it īpaši bērnu rotaļu iekārtas – to kustīgās detaļas, ķēdes, ķēžu posmi. Piejūras klimatiskie apstākļi ir agresīvi – arī metāls sāļajā mitrumā pastiprināti rūsē. Tāpēc rotaļu iekārtas labo, nomaina nolietojušās metāla daļas, krāso. Labo arī pārģērbšanās kabīnes.

«Nav noslēpums, ka posta ne tikai dabas spēki, arī vandaļi pieliek savu roku,» ar nožēlu bilst Puriņš. «Izlauž durvis pārģērbšanās kabīnēm, nolauž krampīšus, apzīmē gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šogad pavasarī kāds jokdaris visas pārģērbšanās kabīnes aizkrampēja ciet no iekšpuses. Cilvēks pieiet pārģērbties – iekšā netiek, bet tajā pašā laikā iekšā neviena nav.» Nebūtu šādu gadījumu un vandaļu postījumu, to novēršanas vietā varētu paveikt ko citu – lietderīgu, spriež Puriņš.

Kā katru gadu, arī šopavasar pludmalē strādāja smilšu sijātājs. Tā uzdevums ir izsijāt smilšu slāni 10 cm biezumā un savākt tajā atkritumus. Savukārt sijājot savāktie oļi tiek izmantoti turpat pludmalē – aizpildot vēja izrautās bedres pie soliņiem un pārģērbšanās kabīnēm.

«Lai Zilā karoga pludmali uzturētu līmenī, nepietiek, ka pavasarī viss ir sakārtots, nākas darīt vēl un vēl. Taču – kāpēc cilvēki brauc pie mums atpūsties? Brauc tādēļ, ka te ir labāk nekā citur,» ir pārliecināts Puriņš.