Apmierinātību ar savu dzīvi kopumā Latvijas iedzīvotāji vērtē vidēji ar 6,5 ballēm skalā no nulles līdz desmit, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi un tās aspektiem 2013. gadā.
CSP: Visvairāk optimistu ir Kurzemē
0Kurzemē iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi bija visaugstākā - 6,9 balles. Pierīgā šis rādītājs bija 6,8, Rīgā - 6,4, Zemgalē un Latgalē 6,3 un Vidzemē 6,2 balles.
Salīdzinoši apmierinātāki ar dzīvi ir pāri ar bērniem (7,1 balle). Ja bērnu audzina tikai viens vecāks, apmierinātība ar dzīvi pazeminās līdz 6,4 ballēm.
Latvijas iedzīvotāji bija apmierināti ar personīgajām attiecībām ar saviem radiem, draugiem, darba kolēģiem u.c. (8,1 balle), atpūtas un zaļajām zonām savas dzīvesvietas apkārtnē (7,5 balles) un darbu (7,3 balles), kā arī sava laika izlietojumu (7,1 balle) un mājokli (6,6 balles).
Optimisms mazinās, vērtējot mājsaimniecības finansiālo situāciju - piecas balles. Latgalē šis vērtējums bija tikai 4,6 balles, Vidzemē - 4,8 balles. Visaugstāk mājsaimniecības finansiālo situāciju vērtēja Kurzemes iedzīvotāji - 5,5 balles.
Visoptimistiskāk savu dzīvi vērtēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Salīdzinot ar citu vecuma grupu iedzīvotājiem, jaunieši bija visvairāk apmierināti ar savu dzīvi kopumā (7,3 balles) un ar sava laika izlietojumu (7,5 balles). Pieaugot vecumam, apmierinātības līmenis ar savu dzīvi un laika izlietojumu samazinās. Turklāt arvien skaudrāk tiek izjusta neapmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju.
Dati uzskatāmi parāda, ka darba meklēšana un nespēja atrast darbu negatīvi atspoguļojas iedzīvotāju kopējā dzīves vērtējumā (5,3 balles) salīdzinājumā ar vidējo Latvijas iedzīvotāju vērtējumu 6,5 balles.
Iedzīvotāji, kuri nestrādāja un meklēja darbu, visnegatīvāk vērtēja ne tikai savas mājsaimniecības finansiālo situāciju (3,4 balles), bet arī citus dzīves aspektus - mājokli (5,8 balles), sava laika izlietojumu (6,0 balles) un pat mājokļa apkārtējās vides kvalitāti (6,9 balles). Savukārt visoptimistiskāk uz dzīvi raudzījās nodarbinātie iedzīvotāji un tie iedzīvotāji, kuri nestrādāja un nemeklēja darbu, piemēram, skolēni, studenti, mājsaimnieces u.tml.
Datu avots ir CSP veiktais 2013. gada ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC - EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums, kurā pērn iekļauts jautājumu loks par labsajūtu. Tajā iedzīvotājiem vajadzēja novērtēt atsevišķus savas dzīves aspektus 10 ballu skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts). Minētajā apsekojumā aptaujāti 6300 mājsaimniecību un intervēti 12 000 respondentu vecumā no 16 gadiem.
LETA
Komentāri (0)