Satiekoties ar Ando, saku, ka viņu biežāk var redzēt televizora ekrānā nekā Ventspilī uz ielas. Ando sev raksturīgi aizrautīgi nosmejas un atzīst, ka tā runājot daudzi. Ando Krūklis ir muzikants. Šobrīd viņš spēlē grupā Roja, raksta dziesmu tekstus un sapņo par ierakstu studijas atvēršanu Ventspilī.
Daudzi ventspilnieki tevi pazīst kā muzikantu, kā tu par to kļuvi?
– Tas sākās agrā bērnībā. Sabilē dzīvoja mans vecaistēvs ar vecmammu. Vectēvam bija akordeons. Es, klausoties populārās Raimonda Paula melodijas, iemanījos tēmas paspēlēt līdzi. Vēlāk mājās parādījās klavieres, atkārtojās tas pats. Tad viens muzikāls cilvēks, redzot manus centienus un sakot, ka man ir īstā dzirde, ieteica stāties Mūzikas vidusskolā. Mūzikas skolā nebiju mācījies, spēlēt nepratu nevienu instrumentu, mūzikas zināšanu bija tik, cik apgūts mūzikas novirziena klasē 1. vidusskolā. Pratu nošu gammu uz augšu, bet atpakaļ to noskaitīt nemācēju...
Taču interese bija?
– Protams, bija. Kurā novirzienā lai stājos? Ādams Grīnbergs piedāvāja stāties pūtējos – spēlēt mežragu. Nezināju, kāds tas izskatās, ko ar to dara... Pāris mēnešus pirms iestājeksāmeniem pamācījos elementārākās lietas, iestājos. Visi laikam to manu stāstu zināja, tā īsti stingri jau nepiesējās... Tomēr mežrags man neaizgāja. Pārgāju uz klarneti pie Adlera Anda. Tā arī visus četrus gadus nomācījos un beidzu Mūzikas skolu klarnetes specialitātē. Mazliet varēju uzspēlēt arī saksofonu, un palēnām sāku apgūt arī citus instrumentus. Visvairāk mani interesēja basģitāra, ko sāku apgūt jau Mūzikas vidusskolas laikā – uzspēlēju bigbendā.
Ko darīji pēc mūzikas vidusskolas?
– Pabeidzot skolu, bija jāiet armijā, dienēju Ādažos. Pirmo pusgadu skrēju kā visi zaldātiņi, tad mani savāca orķestrī, tur spēlēju klarneti un basģitāru. Dienēju vienlaikus ar nu jau aizsaulē aizgājušo Daini Virgu. Armijā bija ansamblis, spēlējām koncertiņus. Mūsu armijas daļa bija šefi kaut kādas ziemeļu pilsētas bērniem, kuri te brauca atpūsties. Viņiem uzspēlējām ballītes. Kas tad zaldātam – ka tik laiks iet! Pēc armijas mani savāca spēlēt krogū. Tolaik vēl visās malās skanēja dzīvā mūzika.
Visu interviju lasiet 21. maija laikrakstā “Ventas Balss”!
Komentāri (0)