Arī izglītība ir drošības jautājums

Deputāte uzskata, ka pedagogu prasības ir pamatotas. Izglītības stiprināšana ir nācijas attīstības un pat izdzīvošanas jautājums. Tāda vilcināšanās kā šobrīd nav valstiski atbildīga.

Nav noslēpums, ka sabiedrībā valda viedoklis – skolotājiem vairāk nevajag, viņi jau tā daudz pelna un maz strādā.

– Patiesībā tāda diskusija diskreditē pedagogus un, nevar noliegt, ir pat izdevīga, ja nevēlas atzīt izglītību par prioritāti un ieguldīt tajā pietiekoši daudz finansējuma. Tiem, kuri uzskata, ka pedagogu piketi un streiki ir nepamatoti, var atgādināt, ka valsts pilnībā apmaksā tikai mācību stundas, tādēļ rodas priekšstats, ka skolotājs strādā tikai 21 stundu nedēļā. Skolotājs var neorganizēt ne koncertus, ne ekskursijas, nerunāt ar vecākiem, bet burtnīcas vienai klasei pavirši izskatīt nepilnu desmit minūšu laikā. Tomēr tā nenotiek, skolotāji visu to dara. Zinu lauku skolas, kur skolotāji veic arī sociālo darbu. Tam tā arī būtu jābūt, bet viņu darbam ir jākļūst prestižam un labi atalgotam. Politiski ir jāpieņem lēmums, kā nodrošināt, lai par skolotājiem kļūtu un strādātu labākie un patiesi atbilstošākie šim darbam. Un nedrīkst pieļaut, ka skolotāja darbu nomāc nebeidzamā cīņa par izdzīvošanu un vairākas slodzes līdz izdegšanai. Ja skolotājs būs atbilstoši atalgots, cels savu kvalifikāciju, strādās ar enerģiju un motivēti, iegūs skolēni un izglītības kvalitāte augs.

Lielā atbildība, zemais prestižs un alga šobrīd nemotivē būt par skolotāju.

– No savas puses esmu nākusi ar iniciatīvu, ka turpmāk katru gadu jāsamazina par valsts naudu sagatavoto skolotāju skaits, jo statistika rāda, ka no visiem augstskolu pedagoģijas studentiem tikai neliela daļa vēlāk strādā skolās. Bet par ietaupīto jāveido jauno pedagogu atbalsta programma, nodrošinot stipendijas un uzlabojot mācību vidi.

Visu interviju lasiet 19. maija laikrakstā “Ventas Balss”!