Vērtējot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) valdības pirmās 100 dienas, redzams, ka valdības darbībā ir vairāki būtiski ierobežojumi, ko tieši ietekmējis iepriekšējo valdību darbs, atzina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Pirmais un galvenais ierobežojums Straujumas valdībai, pēc Lemberga teiktā, ir tas, ka valsts budžets 2014. gadam tika pieņemts iepriekšējās, Valda Dombrovska (V) valdības laikā, kad Ventspils mēra vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" sadarbības partneri Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl bija opozīcijā. "Līdz ar to budžets neatspoguļo ZZS vēlmes un valsts attīstības filozofiju tādā apmērā, kā mēs to vēlētos. Protams, arī pati Straujuma šajā budžeta izstrādes un pieņemšanas procesā piedalījās kā zemkopības ministre, nevis kā premjere, līdz ar to viņai manevra iespējas ir ļoti mazas - praktiski tādu nav," savu redzējumu pauda Lembergs.
Nākamais būtiskais traucēklis sekmīgam valdības darbam daudzās jomās, pēc Lemberga teiktā, ir "ārkārtīgi katastrofālā atpalicība", kāda pēdējos divarpus gados esot pieļauta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un arī Ekonomikas ministrijas (EM) darbībā.
"Latvija pabeidza sarunas ar Eiropas Komisiju par apmēram četru miljardu [eiro] Eiropas fondu naudas tēriņu virzieniem no 2014. līdz 2020. gadam, bet šīs trīs ministrijas, arī, starp citu, Veselības ministrija, nav izstrādājušas attiecīgo nozaru attīstības pamatnostādnes, bet bez šiem dokumentiem nevar pabeigt sarunas ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to ir tāds būtisks moments, ka Eiropas naudu nevar uzsākt apgūt, tā nav pieejama Latvijā, jo nevar noslēgt līgumu," norādīja Lembergs.
"Lai arī Dombrovska valdība paziņoja, ka līgums ar Eiropas Komisiju par fondu izmantošanu 2014.-2020. gadam tiks parakstīts šī gada janvārī, nav ne mazāko šaubu, ka to neparakstīs ne aprīlī, un, es domāju, pat ne maijā. Līdz ar to vismaz apmēram par pusgadu aizkavējas Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošana Latvijas ekonomikā šogad," uzsvēra Ventspils mērs.
Straujumas kā premjeres darbu Lembergs vērtē atzinīgi: "Man simpatizē tas, ka viņa cenšas iedziļināties jautājumos, izprast, meklēt un atrast racionālo un atteikties no iracionālā". Pēc Ventspils mēra domām, pareizs ir bijis lēmums pārcelt jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā no 1. februāra uz rudeni, lai sakārtotu normatīvo aktu bāzi un pienācīgi sagatavotos jaunā likuma realizēšanai dzīvē. Laikā, kad Lembergs aicinājis Straujumu pievērst uzmanību šai problēmai, par to esot runājuši vien nedaudzi speciālisti. "Šobrīd tas ir noticis," uzsvēra Ventspils mērs.
Lembergs ar Straujumu iepriekš runājis arī par Eiropas struktūrfondu naudas izlietošanas virzieniem 2014.-2020. gada plānošanas periodā. "Arī tur, es domāju, progress ir panākts. Mūsu pieejas ir ņemtas vērā, bet diemžēl daudz nevar izdarīt tā, kā gribētos, jo ir pazaudēts laiks, bet jau ne Straujumas valdības laikā - pamatā tas laiks zaudēts to ministru vainas dēļ, kuri [iepriekš] atbildēja par IZM, EM, VARAM, kaut kādā mērā arī Veselības ministriju," savu viedokli pauda Lembergs.
ZZS, kas ir Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" sadarbības partneris, Straujumas valdības veidošanas laikā aktīvi piedalījusies valdības deklarācijas sastādīšanā. "Mēs iesniedzām valdības deklarācijai 76 priekšlikumus, no tiem pilnā apjomā valdības deklarācijā tika iestrādāti 26, un vēl apmēram ap 20 tika daļēji iestrādāti deklarācijā. Gandrīz visi pārējie atrada tādā vai citādā veidā atspoguļojumu valdības rīcības plānā," atzina Lembergs.
Vaicāts, vai Straujuma uztverama kā iepriekšējā premjera Dombrovska darba tieša turpinātāja, Lembergs atzina: "Šīs koalīcijas un valdības darba saturu, protams, nosaka "Vienotība". Skaidrs, ka "Vienotības" vadība nav mainījusies. Līdz ar to arī valdības deklarācija ir daļēji līdzīga tai, kāda bija Dombrovska valdībai." ZZS ienākot valdībā, valdības deklarācijā esot parādījušies jauni akcenti - piemēram, kategoriska prasība pieturēties pie Latvijas ilgtermiņa attīstības dokumentiem - "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030", Nacionālās attīstības plāna un citiem plānošanas dokumentiem. Arī pašvaldībām un attīstībai ārpus Rīgas ir pievērsta lielāka uzmanība, norādīja Lembergs.
"Uz papīra viss ir skaisti. Jautājums, kas no tā tiks izdarīts? Izdarīt var, bet aktīvi un profesionāli jāstrādā," rezumēja Ventspils mērs.
LETA
Komentāri (0)