Tikai viena gada un viena mēneša laikā labā krasta katlumājā Talsu ielā 69 notikušas pārmaiņas, kas ļāvušas Ventspilij pilnībā atteikties no dārgā un videi nedraudzīgā mazuta izmantošanas. Pagājušajā nedēļā ar paveikto iepazinās Ventspils domes vadība.
Pagājušā gada martā Talsu ielā 69 sāka demontēt vecās iekārtas – nojauca četrus katlus, kas darbojās ar mazutu, mazuta glabātavas un citas ar vecajām tehnoloģijām saistītas iekārtas, toskait arī 80 metrus augsto skursteni. Savukārt pagājušās nedēļas beigās atjaunotā Pārventas katlumāja jau uzņēma viesus – pilsētas pašvaldības vadību un žurnālistus, – rādot tīrus, bruģētus celiņus un pievedceļus, glītas, pēc meža smaržojošas šķeldu kaudzes speciāli izveidotos laukumos, kur glabājas 10 dienu rezerve abām katlumājām. Saulē mirdz jaunie skursteņi. Katlumājā darba režīmā darbojas divi jauni šķeldas katli. Ja radīsies nepieciešamība saražot lielāku daudzumu siltuma, varēs iedarbināt nelielu rezerves dīzeļdegvielas katlu, kā arī veco ogļu katlu, kas bez siltuma ražo arī tvaiku.
Turpmāk siltuma ražošanai Ventspilī izmantos pārsvarā atjaunojamos resursus – biomasu, kas izaug mūsu Latvijas mežos. Kurināmās šķeldas ražošanai tiek izmantoti mežizstrādes atlikumi – koku miza, celmi, zari, kā arī nākotnē iespējama kūdras izmantošana.
Tādēļ arī kurināmā izmaksas ir daudz zemākas par mazuta, kuru vajadzēja importēt. Tomēr šķeldas ceļš no meža līdz kurtuvei nav vienkāršs. Šķelda ir jāsasmalcina, jāiekrauj mašīnās un jānogādā uz katlumājas teritoriju. No šķeldas noliktavas ar transportieru palīdzību šķeldu transportē līdz katlu kurtuvēm.
Katlumājas rekonstrukcijas laikā izremontētas sadzīves telpas – dušas, tualetes, atpūtas telpa un virtuve. Katlumājas fasādes ziemeļu daļā nomainīti logi un avārijas izejas kāpnes. Darbi tika veikti par PSIA Ventspils siltums finanšu līdzekļiem. Romonta darbus veica SIA Pilsbūve. Pavisam labā krasta katlumājas rekonstrukcijā ieguldīti 9 miljoni latu (aptuveni 13 miljoni eiro). Faktiski no vecās katlumājas palikusi tikai pati ēka, kuras fasādi nākotnē vajadzēs siltināt un renovēt, kā arī vecais akmeņogļu katls. Fasādes remontam ir vajadzīgi ievērojami līdzekļi. Tādēļ pieņemts lēmums veikt šos darbus nedaudz vēlāk atsevišķa projekta ietvaros, norāda PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris.
Mūsdienu siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija ir maksimāli automatizēta. Lai apkalpotu lielu un sarežģītu mehānismu, maiņā pietiek ar pieciem cilvēkiem – trīs operatoriem, sargu un traktoristu. Sargs arī pieņem šķeldu, kuru atved uz katlumāju kravas mašīnas, un pārbauda tās mitrumu. Savukārt traktorists nogādā šķeldu no laukuma uz kurināmā padeves noliktavu katlu kurināšanai. Katlumājas operatori izgājuši jauno tehnoloģiju apmācību un veiksmīgi nokārtojuši attiecīgus eksāmenus savas profesijas atestācijai.
Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs
– Ir paveikts milzīgs darbs. Pēc Pārventas katlumājas rekonstrukcijas pabeigšanas pilsētas siltumapgādes sistēmā notikušas lielas pārmaiņas – Ventspils praktiski atteikusies no naftas produktu dedzināšanas un pārgājusi uz šķeldu un daļēji – uz akmeņoglēm. Šajā pārejā ir ieguldītas nopietnas investīcijas – vairāk nekā 14 miljonu latu, no kuriem 6 miljoni ir Eiropas Savienības nauda, kas būtiski atvieglo kredīta nastu un tā atmaksu. Toties tagad siltumenerģijas izmaksas ir zemākas, nekā tās bija agrāk. Tagad nepieciešams visu kārtīgi pārskatīt un izanalizēt, lai saprastu, vai ir pamatojums vēlreiz pazemināt siltuma tarifu. Lai sniegtu galēju atbildi uz šo jautājumu, būs vajadzīgs zināms laiks. Priecē tas, ka sakārtotas arī sadzīves telpas, kas kalpos katlumājas darbiniekiem. Īstenojot lielus projektus, nedrīkst aizmirst par cilvēkiem.
Arnis Uzaris, PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs
– Līdz ar ziemas iestāšanos turpinājās jaunās iekārtas testēšana labā krasta katlumājā. Sadarbībā ar galveno darbuzņēmēju novērsti trūkumi, veikti regulēšanas darbi. Jāsaka, ka Pārventas katlumājā tiek izmantota cita šķeldas dedzināšanas tehnoloģija, salīdzinot ar kreisā krasta katlumāju. Ja Brīvības ielā 38 šķeldas dedzināšanai izmanto kustīgo ārdu tehnoloģiju, tad Pārventas katlumājā šķeldu sadedzina verdošā slānī. Šī tehnoloģija ir sarežģītāka, tādēļ arī bija vajadzīgs vairāk laika regulēšanai un testēšanai. Toties šīs tehnoloģijas lietderības koeficients ir par 2–3% augstāks un veido apmēram 90%. Tas ir augsts rādītājs. Tagad katlumāja strādā darba režīmā. Ziemā divi katli, kuru darbināšanai izmanto šķeldu, darbojās ar pilnu jaudu – 20 MW. Tagad, kad apkures sezona ir noslēgusies, darbojas tikai viens katls, saražojot 5–6 megavatus siltumenerģijas.
Komentāri (0)