Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri - lielo pilsētu vadītāji - tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu pilsētām aktuālos jautājumus par stimuliem pašvaldībām to attīstības veicināšanai un vienotos par sadarbību pilsētām nozīmīgu jautājumu risināšanā.
LLPA informēja Valsts prezidentu par situāciju vairākos pilsētām būtiskos jautājumos un abpusēji vienojās aktīvi sadarboties, lai uz konstruktīvu diskusiju un pilsētu sniegto priekšlikumu pamata tiktu risināti gan pilsētu, gan valsts attīstībai svarīgi jautājumi.
Sarunās LLPA norādīja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī, un, ņemot vērā šā brīža politisko partiju aktivitātes, LLPA uztrauc jautājums par savlaicīgu valsts budžeta izstrādi, kas tieši ietekmē arī pašvaldību budžeta plānošanu. LLPA uzsvēra, ka, strādājot pie nākamās valdības deklarācijas veidošanas un budžeta paketes sagatavošanas, ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā Latvijas attīstībai, t.sk. reģionu attīstībai, būtiski rīcības virzieni.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija sarunās ar Valsts prezidentu Bērziņu akcentēja republikas pilsētām aktuālu jautājumu - finanšu resursu pieejamība pašvaldībām un to ilgtspējība, veidojot prognozējamu un stabilu pašvaldību finanšu sistēmu, lai pašvaldības spētu plānot savu finanšu plūsmu ilgtermiņā.
Māris Kučinskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors: “Mūsuprāt, lai veicinātu mērķtiecīgu gan pašvaldību, gan valsts attīstību, ir nepieciešama prognozējama valsts nodokļu politika un uz stabilitāti balstīta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, kas tika izveidota desmit gadus atpakaļ, vairs neder, situācija ir mainījusies, un ir patiesa nepieciešamība pēc jauniem kritērijiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, kur lielāka loma jāuzņemas arī valstij, palielinot iemaksas izlīdzināšanas fondā. LLPA aicina ievērot šā brīža Valdības Deklarācijā noteikto gan attiecībā uz jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādi, gan attiecībā uz to, ka, samazinot nodokļu slogu, netiks samazināts ieņēmumu apjoms pašvaldībām.”
Sarunās LLPA norādīja, ka šobrīd esošais pašvaldību finanšu autonomijas trūkums un finanšu kapacitātes nepietiekamība rada situāciju, kurā nav pašvaldību finanšu resursu atbilstības pašvaldību veicamajām funkcijām, un kurā pašvaldības nespēj plānot savu finanšu plūsmu pat vidējā termiņā.
Līdz šim nav īstenots princips, ka pašvaldību budžeti pieaug līdzvērtīgi valsts pamatbudžeta pamatfunkcijām. Diemžēl valsts budžets pēdējos gados ticis veidots, nenodrošinot pašvaldību budžetos nodokļa ieņēmumu pieaugumu vismaz tādā pašā apmērā, kāds ir nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā. Pašvaldībām pēdējos gados būtiski samazināti pieejamie resursi, taču pašvaldību pienākumi netiek samazināti, turklāt atsevišķi valdības pieņemtie lēmumi radījuši arī papildu izdevumus pašvaldību budžetos. LLPA sarunās norādīja, ka plānojot jaunā budžeta paketi, ir jāņem vērā tas, ka izmaiņas valsts nodokļu politikā tieši un netieši ietekmē arī pašvaldību budžetu, kas tieši nodrošina pašvaldību funkcijas reģionu iedzīvotajiem.
Uldis Sesks, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents: “Pašvaldību iespējas plānot savu budžetu ilgtermiņā ir cieši saistīta arī ar veiksmīgu ES fondu apguvi. Vienīgais attīstības “benzīns, ar ko mēs (pilsētas) varam braukt,” ir ES fondi. Lai ES fondu pieejamo finansējumu apgūtu, ir vajadzīgs arī pašvaldības līdzfinansējums, kura nodrošināšanai pašvaldībām ir nepieciešams uzņemties aizņēmumu saistības, kas pilsētām šobrīd jau tā ir lielas. Tādējādi, ja samazinās pašvaldību budžeti, tad tas rada draudus arī neīstenot ES fondu projektus, kas veicinātu pilsētu tālāku attīstību.”
Tikšanās laikā LLPA informēja Valsts prezidentu par pilsētām būtisku jautājumu saistībā ar efektīvu Eiropas Savienības fondu izmantošanu nākamajā ES fondu plānošanas periodā, norādot, ka ES fondu finansējumam ir būtiska loma pilsētu attīstībai nepieciešamo ieceru realizēšanā. LLPA sarunās norādīja, ka par primāro kritēriju projektu īstenošanai būtu jāizvirza - ekonomiskā efektivitāte, nevis, piemēram, tieši degradēto teritoriju attīstīšana. LLPA uzskata, ka kritēriji ES fondu apguvē nedrīkst būt tādi, kas sašaurinātu pilsētu iespējas ieguldīt līdzekļus publiskajā infrastruktūrā, kas veicinātu arī pilsētās esošo uzņēmējdarbības vides attīstību un darba iespēju radīšanu teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.
Sarunu noslēgumā abas puses vienojās, ka tiks turpināts darbs pie priekšlikumu sagatavošanas pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanai, lai pašvaldības varētu plānot savu darbu ilgtermiņā, t.sk. arī realizējot uz pilsētu un valsts attīstību kopumā vērstus projektus.
Komentāri (0)