Strādājot pie Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un nozaru eksperti bija vienisprātis - visos izglītības līmeņos jānodrošina izglītības pieejamība un kvalitāte. Atskatoties uz komisijas darbu aizvadītajā ziemas sesijā, akcentē komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.
Valstī samazinās skolēnu skaits, tādējādi viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas komisijā tika pārrunāts izglītības attīstības pamatnostādņu kontekstā, bija optimālākais skolu tīkls. Deputātu un izglītības nozares pārstāvju vidū ir vienprātība, ka, plānojot skolu konsolidāciju, vispirms jāvērtē vidusskolas, taču attiecībā uz pamatskolas klasēm Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar pašvaldībām jāvērtē katra novada situācija. Savukārt jaunāko klašu skolēniem jānodrošina iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, informē komisijas priekšsēdētāja.
Arī nākamajā sesijā deputāti turpinās diskutēt par obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu fizikā un ķīmijā. „Gan darba devēji, gan augstākās izglītības iestādes šobrīd pauž ļoti nopietnas bažas, ka skolēni, pabeidzot vidusskolu, dabaszinības nav apguvuši pietiekamā līmenī. Lai šo situāciju mainītu, ir jādomā par motivējošiem pasākumiem, kā skolēniem radīt interesi par tehnisko izglītību. Vai centralizētais eksāmens ir labākais veids, kā to darīt – diskutējams jautājums, bet deputāti bija vienisprātis, ka viens no motivējošajiem pasākumiem tas varētu būt,” skaidro D.Reizniece-Ozola.
Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka pirms šo eksāmenu ieviešanas jānodrošina pietiekams skaits kvalificētu fizikas un ķīmijas skolotāju: „Mēs varam, protams, no vienas puses prasīt bērniem kārtot eksāmenu, bet no otras puses - ir jābūt pārliecībai, ka būs skolotāji, kas varēs bērnus šiem eksāmeniem savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot.”
Savukārt par priekšlikumu aizstāt daļu no centralizētajiem eksāmeniem ar iespēju kārtot starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumus, lai, piemēram, svešvalodu eksāmenos varētu izmantot TOEFL, deputāti turpinās diskusijas, strādājot pie grozījumiem vispārējās izglītības likumā, informē D.Reizniece-Ozola.
Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka deputātu uzmanības lokā ir arī sporta treneru atalgojums un pedagogu atalgojums. „Šis ir viens no mājasdarbiem izglītības ministrijai – jāizstrādā jauns pedagogu finansēšanas modelis, kas ļautu motivētam skolotājam par labu darbu saņemt vairāk, un kas novērstu iekšējo nevienlīdzību atalgojumā, jo tiešām „šķēres” atalgojumā ir ļoti, ļoti lielas.”
Plašas diskusijas pamatnostādņu kontekstā komisijā raisījās arī par skolas nozīmi ģimenes vērtību un latvietības audzināšanā. „Mēs šobrīd runājam par Satversmes preambulu kā instrumentu, kuram būtu jāstiprina valsts apziņa. Vēl svarīgāk un efektīvāk ir to darīt jau skolā,” uzsver komisijas priekšsēdētāja.
„Runājot par kultūru, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir finansējuma stabilitāte,” komisijas sēdē gūtos secinājumus akcentē D.Reizniece-Ozola un uzsver: „Priekšlikums, ko deputāti atbalsta un lūdz valdību virzīt nākamā gada budžeta kontekstā, ir atgriezties pie principa, ka Valsts Kultūrkapitāla fondu daļēji finansētu no akcīzes nodokļa un daļēji no azartspēļu nodokļa un nodevām.”
Tāpat komisijā tiks turpinātas diskusijas par lielo kultūras objektu attīstību, jo īpaši saistībā ar gaidāmo valsts simtgadi 2018. gadā. „Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka ir gandrīz pabeigta, mēs visi gaidām tās atvēršanu šī gada otrajā pusē. Diskutējot par to, kam būtu jānāk pēc tam - šobrīd prioritāte ir Daugavas stadions, kurš vienlaikus varētu tikt izmantot gan kā sporta infrastruktūra, gan arī Dziesmu un deju svētku nodrošināšanai,” uzsver komisijas priekšsēdētāja.
Nākamajā sesijā komisijas deputātu redzeslokā būs jautājumi, kas saistīti ar augstāko izglītību un profesionālo izglītību. „Ir jādomā, kas ir tie mazie soļi, lai augstākās izglītības iestāžu darbu padarītu dinamiskāku,” skaidro D.Reizniece-Ozola un informē, ka attiecībā uz profesionālo izglītību komisija plāno pastiprināti pievērsties diskusijai par duālās izglītības principa ieviešanu, kas paredz ciešāku darba devēju iesaisti profesionālajā apmācībā.
„Viens no svarīgākajiem kvalitatīvas izglītības faktoriem ir motivēts, labi sagatavots pedagogs. Šobrīd katru gadu tiek sagatavoti ap 450 skolotāju, bet trešdaļa no visiem šiem jaunajiem cilvēkiem nemaz nav motivēti kļūt par skolotājiem. Ar sistēmu kaut kas nav kārtībā, un ne vecāki, ne bērni nav apmierināti ar izglītības kvalitāti,” skaidro komisijas priekšsēdētāja un uzsver, ka pavasara sesijā deputāti kopā ar augstākās izglītības iestādēm, kas sagatavo jaunos pedagogus, spriedīs par pedagogu sagatavošanas modeļa pilnveidošanu.
saeima.lv
Komentāri (0)