Tā kā arvien biežāk tiek konstatēta saslimstība ar leģionāru slimību, zinātniskais institūts BIOR martā uzsācis pētījumu, lai noskaidrotu, cik izplatīts ir šīs slimības ierosinātājs Latvijas lielākajās pilsētās un kādi faktori to veicina. Ventspilī pirms divām nedēļām notikušajās Donoru dienās paņemti donoru asins paraugi, lai uzzinātu, kāda ir situācija mūsu pilsētā.
Nepielūdzamā statistika
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra apkopotajiem datiem Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos trīskāršojies saslimstības gadījumu skaits ar legionelozi jeb leģionāru slimību, salīdzinot ar pērno gadu, tomēr tas ir par vienu saslimšanas gadījumu mazāk kā 2012. gadā, kad pēdējo četru gadu laikā bija vērojams visaugstākais saslimstības līmenis. Būtiski saslimstība ar legionelozi pieauga 2011. gadā, kad saslimstības gadījumu skaits pieauga pat par 700%, salīdzinot ar situāciju 2010.gadā. Ja iepriekš tika reģistrēti tikai daži infekcijas gadījumi, tad 2011. gadā kopumā tika reģistrēti 49 gadījumi, no kuriem pieci bijuši ar letālām sekām.
Pētījums slimības izraisītāju ierobežošanai
Šī slimība bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis), inficētajiem parasti novēro paaugstinātu temperatūru, ir drudzis, muskuļu sāpes, galvassāpes, sauss klepus un apgrūtināta elpošana. Parasti šie simptomi parādās 2-14 dienas pēc inficēšanās.
Lai noskaidrotu, kāda ir situācija Ventspilī, Donoru dienās, kas mūsu pilsētā norisinājās 20. martā, izpētei paņemti donoru asins paraugi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR iniciētajam pētījumam. Kā pastāstīja šī pētījuma vadītāja Olga Valciņa, patlaban savākta aptuveni trešā daļa no kopumā Latvijā plānotā pētījuma materiāla, tostarp Rīgā tikai 10% no plānotā. Pētījuma mērķis ir radīt bāzi legionellu ierobežošanai, tam nepieciešams labāk saprast cēloņus, noskaidrot efektīvākās ierobežošanas metodes un uzlabot slimības diagnostiku.
Baktērijas, kas mīt ūdens vidē
Šo slimību izraisa nūjiņveida baktērijas legionellas, kas sastopamas dabīgā un mākslīgā ūdens vidē, tostarp šīs baktērijas var būt arī strūklakās, dušās, ūdensapgādes sistēmās, gaisa mitrināšanas iekārtās, zālienu laistīšanas sistēmās u.c. Pilienu un aerosolu veidā baktērijas var izplatīties gandrīz pat 1 km rādiusā. Jāpiebilst, ka inficēties nav iespējams, iedzerot ūdeni, kā arī slimība neizplatās arī cilvēku kontakta rezultātā.
Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kuros reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, uz mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijām vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Profilaksei daži svarīgi noteikumi
Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt tādus apstākļus, kas kavē legionellu savairošanos. Jāseko līdzi, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20°C, bet karstā – virs +50°C. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
Kā novērojuši mediķi, visbiežāk ar šo slimību saslimst gados vecāki cilvēki, vīrieši un personas ar novājinātu imūnsistēmu.
Plānots, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētījums tiks veikts līdz pat vasaras beigām, kad arī būs zināms, vai arī Ventspilī ir izplatīta šī slimība un kas to veicina.
Komentāri (0)