Naktī no sestdienas uz svētdienu notikusi pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji bija jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Vai zināt, kā mūsu pilsētā tiek pagriezts Ziedu pulkstenis vai pulkstenis Rātslaukumā? Kā jūtas ventspilnieki un pilsētas viesi pirmajā darba dienā pēc laika maiņas? Varbūt pēc pārejas uz vasaras laiku pieprasījums pēc kafijas sasniedz augstāko punktu?
Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pilsētas uzturēšanas daļas vadītājs Māris Mellis Ventas Balsij pastāstīja, ka Komunālās pārvaldes pārziņā esošie pulksteņi – Ziedu pulkstenis, pulkstenis Tirgus laukumā, Rātslaukumā, Pārventas centrā, pie autoostas un Ganību un Jūras ielas stūrī – tiek regulēti automātiski ar satelīta palīdzību. Pēc pārejas uz vasaras laiku Rātslaukumā esošajam pulkstenim nav saregulējusies viena no četrām ciparnīcām, bet Komunālā pārvalde to sola novērst šodienas laikā.
Māris Mellis par pāreju uz vasaras laiku stāsta, ka pirmo dienu ir neierastāk, bet viņš sevišķi neizjūtot, ka tagad ir jāceļas stundu agrāk.
Rīta agrumā satiktie Ventspils Tehnikuma audzēkņi Igors Trankalis un Arnolds Freibergs apgalvo, ka rīti pēc pulksteņa rādītāju pagriešanas par stundu uz priekšu neatšķiras no citiem, jo tāpat ir agri jāceļas un izgulēties neizdodas. Varbūt pirmajās dienās ir nedaudz citādāka sajūta, bet puiši ātri pielāgojas izmaiņām.
Pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts darbiniece Rasma Bērziņa jau no agra rīta pilsētas centrā kopā ar kolēģi stāda pirmās atraitnītes un stāsta, ka neizjūt lielu starpību, vai no rīta jāceļas pulksten 6 vai stundu agrāk, jo tāpat nāk miegs.
Užavnieks Elmārs Geste ierosina, ka vajag palikt pie vasaras laika un piebilst, ka jau vairākkārt iedzīvotāji ir vērsušies pie likumdevējiem, tomēr šis jautājums ikreiz pazudis lēmējinstitūciju gaiteņos. Viņš zināja teikt, ka saskaņā ar iepriekš veiktajām aptaujām 60% iedzīvotāju atbalsta ideju palikt pie vasaras laika.
Ar pāreju uz vasaras laiku neapmierināts ir Jurijs, kurš stāsta, ka galva griežas no nemitīgās pulksteņu griešanas. “Vēl ir 4 gadalaiki, garākā – īsākā nakts, neko nevar saprast. Vismaz vajag 1-2 mēnešus, lai pielāgotos pārmaiņām,” vīrietis spriež.
Savukārt PSIA Ventspils Reiss šoferis Viesturs Magonīte, kurš šorīt pulksten 10 veda pasažierus galvaspilsētas virzienā, stāsta, ka neizjūtot nekādas izmaiņas pēc pārejas uz vasaras laiku. “Darba diena sākās kā parasti,” smaidot teica vienmēr laipnais šoferis.
Viestura kolēģēm par pāreju uz vasaras laiku ir cits viedoklis. Tam ir arī pamats – diena iesākusies pavisam agri. Autoostas kases darbinieces Irina un Inga stāsta, ka, strādājot pirmajā maiņā, pirmdienās darbā jau jābūt pulksten 4.10. Abas sievietes apgalvo, ka viņām vēl jāpierod pie ļoti agrajām rīta stundām pēc pulksteņa rādītāju pagriešanas par stundu uz priekšu.
Vai pāreja uz vasaras laiku varētu ietekmēt kafijas patēriņu pirmās dienās līdz cilvēki atkal pierod pie izmaiņām? Kā novērojusi pārdevēja Ilona, daudz vairāk pieprasījumu pēc kafijas ietekmē tas, kāds laiks aiz loga. Jo labāks laiks ārā un cilvēki dodas pastaigā, jo vairāk arī pērk uzmundrinošo dzērienu. Pārdevējs Rihards Vitenbergs apgalvo, ka pirmdienas rītā nav izjutis lielāku pieprasījumu pēc kafijas. Cilvēki kafiju pērk tikpat, cik citās dienās vai pat mazāk. “Varbūt cilvēki vēl guļ,” par kafijas mīļotāju iztrūkumu pēc notikušās pārejas uz vasaras laiku spriež Rihards.
Skolniece Arita Auna nesūdzas par pulksteņu rādītāju pagriešanas faktu. Meitene apgalvo, ka pirmdienu rīti vispār nav viņas iemīļotākie, un, ejot uz skolu, viņa parasti ienāk pēc uzmundrinošā dzēriena.
Rīta stundās daudz darba arī pastniekiem. Ventas Balss sastaptais Rolands Sproģis apgalvo, ka diena nav sākusies ātrāk kā citkārt un pulksteņa rādītāju pagriešana par stundu uz priekšu viņu neietekmējot. Pastnieks stāsta, ka kolēģe gan šorīt sūkstījusies par laika izmaiņām, bet Rolands uz laika maiņu skatās optimistiski.
Vineta Gobiņa atklāja, ka viņai labāk patīk vasaras laiks un viņa gribētu, lai tas paliek nemainīgs. “Pirmajās pāris dienās ir grūtāk un vajag dažas dienas, lai pierastu”. Izrādās, ka Vinetai grūtāk pielāgoties pārejai uz ziemas laiku, jo patīk no rīta agrāk celties.
Saskaņā ar LR Ekonomikas ministrijas mājas lapā minēto informāciju pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4.
Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās Francijā. Jau toreizējais mērķis bija pēc iespējas vairāk un efektīvāk izmantot dienas gaismu. Plašāk to sāka izmantot 1. Pasaules kara sākumā, kad vasaras laiku sāka lietot arī Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā un Francijā, bet lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa 70. gados. No 2002. gada vasaras laiks sākās un beidzās visās ES dalībvalstīs vienlaikus.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un izdarīto noziegumu skaitu. Gandrīz ikviens, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildu stunda dod gan psiholoģisko un fizisko veselību, gan drošības sajūtu. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka laika grozīšana kaut īslaicīgi, bet tomēr negatīvi ietekmē atsevišķu cilvēku veselības stāvokli, emocionālo labsajūtu, daļai cilvēku traucē bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru Kabineta noteikumi Nr. 18 Par pāreju uz vasaras laiku.
Kā jūs šodien jūtaties pēc pulksteņa rādītāju pagriešanas par stundu uz priekšu?
Komentāri (0)