Svilst gan kūla, gan mežs, gan ēkas

Mūsu ugunsdzēsējiem nācies doties uz Ugāli, kur kūla degusi 6,5 hektāru platībā, kas gan nebūt nebija no lielākajiem ugunsgrēkiem. Iespaidīgākā kūlas degšana bijuši Ciblas pagastā, kur pērnā zāle degusi 80 hektāru platībā, bet Lubānas novada Indrānu pagastā dega 40 hektāri.

Iespējams kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas, bet, lai arī mūspusē šādas ugunsnelaimes šopavasar nav bijušas, pieaugot kūlas ugunsgrēku skaits, pieaugs arī iespēja, ka pērnā zāle var paķert līdzi arī kādu ēku. Piemēram, konteineru ar laivu, kā tas bijis Rīgā vai trīs dārza mājiņas, kā tas bijis Rēzeknē.

Ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši arī 8 meža ugunsgrēkus, turklāt jāpiebilst, ka šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro. Juridiskajām personām - no 700 līdz 1900 eiro.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 300 līdz divsimt 800 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.