Iebilst pret elektroenerģijas tarifa pieauguma kompensēšanu caur dzīvokļa pabalstu

Šādu viedokli preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Lai izprastu strīdu par elektroenerģijas tarifa pieauguma kompensēšanas modeli, jāatgriežas pagātnē, norādīja Lembergs. "Kā atceraties, tika palielināts elektroenerģijas tarifs ar vienkāršu mērķi - palielināt "Latvenergo" peļņu un no šīs peļņas 95% iemaksāt valsts budžetā. Citiem vārdiem, kad ekonomikas ministrs bija Atis Kampars (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), tika ieviests pēc būtības elektroenerģijas nodoklis. Tad tika pieņemts politisks lēmums, ka daļai patērētāju, kas [elektroenerģiju] patērē salīdzinoši maz, "Latvenergo" maksās pēc būtības sociālo pabalstu kā elektroenerģijas patērētājiem," savu redzējumu par savulaik ieviesto diferencēto elektroenerģijas tarifu skaidroja Lembergs.

Pēc elektroenerģijas tirgus pilnīgas atvēršanas no šī gada 1. aprīļa, kad bez "Latvenergo" var parādīties vēl vairāki elektroenerģijas piegādātāji, šī problēma kļūst aktuāla, norādīja Lembergs: "Tagad ir jautājums, kas maksās šo pabalstu, jo "Latvenergo" nebūs viens pats."

Kā viens no iespējamajiem risinājumiem ir minēta elektroenerģijas tarifa kāpuma kompensēšana caur mājokļu pabalstiem, pret ko iebilda Latvijas Pašvaldību savienība. Skaidrojot pašvaldību noraidošo nostāju pret šādu risinājumu, Lembergs norādīja, - nav nekādas garantijas, ka vēlāk viss smagums netiks uzvelts uz pašvaldību pleciem. To, ka starp valdību un pašvaldību nepastāv paļāvības princips, pierādot iepriekš veiktās izmaiņas pabalstu finansēšanā no valsts budžeta. 2011. un 2012. gadā no GMI pabalsta pusi sedza valsts. "Pēc tam pēkšņi [2012. gada] rudenī izmainīja likumu un pieņēma lēmumu, ka no 2013. gada valsts vairs nepiedalās finansējumā," norādīja Lembergs, piebilstot, ka tā rezultātā valsts budžetā ir ieekonomējusi miljonus, bet viss smagums uzvelts pašvaldību pleciem.

Līdzīga pieredze ir arī ar dzīvokļa pabalstu. 2011. gadā no šī pabalsta 20% sedza valsts, kopā tam tērējot gandrīz sešus miljonus eiro. "Pēc tam pieņēmuma lēmumu, ka valsts vairs nefinansē šos 20%. Valsts ieekonomēja sešus miljonus eiro, bet pašvaldība nevar neturpināt maksāt šo pabalstu tiem, kas to saņēma," norādīja Lembergs.

Līdz ar to varot secināt, ka paļāvības princips nedarbojas un valsts ir pilnīgi neprognozējams sadarbības partneris. "Tāpēc arī pašvaldības kategoriski iebilst, ka jebkuru pabalstu šodien maksā valsts, rīt maksā pašvaldības. [..] Nedrīkst jaukt šīs divas lietas kopā," rezumēja Lembergs.

Valdība vakar jau otro reizi pēc kārtas atlika gala lēmuma pieņemšanu par elektroenerģijas tarifa kāpuma kompensēšanu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Valdība bija vienisprātis, ka elektrības cenu kāpumu vislabāk būtu kompensēt, nevis līdzfinansējot dzīvokļa pabalstu, bet piemērojot automātisku atlaidi elektrības rēķinos, tomēr tā nespēja vienoties par šīs kompensācijas administrēšanas modeli, proti, kurš apkopos datus par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem un nodos tos elektroenerģijas tirgotājiem.

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014. gada 1. aprīļa. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu.

LETA