Dzeja – viņa hobijs. Pedagoģija – aicinājums

Izlaidumi un svētki Ventspils 3. vidusskolā vienmēr notiek tā īpaši. Neatkārtojamu noskaņojumu rada dzejoļi, kas veltīti katram skolēnam, katram skolotājam un vēl arī lielajam draugu pulkam. Dzejoļi skan krievu, latviešu, franču, ukraiņu valodā... taču pats galvenais, ka viņš ļoti smalki jūt cilvēka būtību.

Dzejoļu autors – franču valodas skolotājs Genādijs Noskovs. Mājās viņam ir apkopots milzīgs paša rakstītās dzejas arhīvs un dzejas tulkojumi no franču valodas. Kāpēc viņa darbi joprojām nav publicēti un izdoti atsevišķā krājumā? Uz šo jautājumu Genādijs atbild diezgan paškritiski: «Ja tu neesi Puškins, tad tā nav dzeja.» Dzeja ir viņa hobijs, bet aicinājums ir pedagoģija.

Skolā viņš māca franču valodu un strādā ar bērniem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi. Ventspils 3. vidusskola jau trešo gadu strādā pēc licencētas pamatizglītības programmas mazākumtautību bērniem ar īpašām vajadzībām. Kad radās jautājums, kas no pedagogiem ir gatavs strādāt ar īpašo klasi, atsaucās Genādijs Noskovs.

«Mīlestības un pacietības, ko dāvāt šiem bērniem, man pietiks,» tā viņš atbildēja uz skolas direktores piedāvājumu. «Tādā klasē nav viegli aizvadīt mācību stundu, bet viņš ir kopā ar šiem bērniem visu dienu,» saka skolas direktore Vera Šengelija.

Īpašajā klasē mācās astoņi bērni vecumā no 1. līdz 9. klasei. Galvenos priekšmetus bērniem pasniedz Genādijs Noskovs. Viņš ir kopā ar viņiem arī Audzināšanas stundas laikā, dāvājot saviem īpašajiem bērniem daudz vairāk mīlestības un uzmanības, nekā skolas programma to paredz. Skolotājs uzrauga savus bērnus visu laiku – viņš ir kopā ar viņiem starpbrīžos, ēdnīcā, svētku un skolas pasākumos. Nereti viņš nes uz skolu no mājām šokolādi un citus kārumus, lai pacienātu bērnus.

Skolā Genādiju Noskovu ciena par viņa plašajām zināšanām un gatavību dalīties tajās. Nereti vecāki nāk ar bērniem pie viņa pēc padoma. Visi zina, ka Genādijam Noskovam ļoti patīk Francija, kuru viņš uzskata par savu otro dzimteni. Savu mīlestību skolotājs dāvā arī bērniem, dodoties uz savu sapņu valsti kopā ar viņiem.

Ventspilī Genādijs Noskovs kopā ar ģimeni dzīvo jau 30 gadu. Kad atbrauca uz ostas pilsētu, viņš uzreiz neatrada darbu savā specialitātē. Lai tiktu pie pieraksta, piekrita strādāt muitā. No turienes uzstājīgi sāka aicināt strādāt milicijā. Lai nebūtu tur jāstrādā, Genādijs aizbrauca peļņā uz Vorkutu. Bet, kad atgriezās, 3. vidusskolā bija brīva militārā instruktora vieta. Jaunajā skolotājā uzreiz iemīlējās vecāko klašu audzēknes...

Dzīve izvērtās tā, ka Genādijs vēlreiz aizgāja no skolas – lai tiktu pie dzīvokļa un nodrošinātu materiāli ģimeni. Nemierīgajos 90. gados veselu gadu bija bez darba, tad viņš uzņēmās visas mājas rūpes.

Tomēr viņa dzīves aicinājums ņēma virsroku – Genādijs Noskovs atgriezās 3. vidusskolā, kur viņa mīl un ciena kolēģi un skolēni. «Es lepojos, ka mūsu kolektīvā ir tāds Skolotājs ar lielo burtu – izglītots un uzticīgs savam darbam un skolēniem,» tā savu kolēģi un vīru raksturo skolas direktore Vera Šengelija.

Genādijs Noskovs ir skolotājs no Dieva, skolā viņš jūtas kā savā stihijā.

Foto: Aivis Klajums