Apgalvojums, ka, pieņemot jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu, situācija veselības aizsardzības finansēšanas jomā Latvijā uzlabosies, ir acu aizmālēšana, jo likumprojektā paredzētais pilnībā atšķiras no faktiskā stāvokļa un faktiskajām prognozēm, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
"Mēs skatījām Ventspils pašvaldības pozīciju attiecībā uz jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tiek aktīvi propagandēts, ka, lūk, veselības aizsardzības finansēšana tiks saistīta ar nomaksātajiem nodokļiem un ka līdz ar to uzlabosies finansējums medicīnai un arī cilvēku ieinteresētība maksāt nodokļus. Jāsaka, ka tā ir tāda acu aizmālēšana. Tas, kas paredzēts likumprojektā, un faktiskais stāvoklis un faktiskās prognozes ir pilnīgi atšķirīgas," norādīja Lembergs.
"Pirmkārt, ja pieņem šo likumu, tad apmēram ap 100 000 cilvēku faktiski paliek bez medicīnas palīdzības, izņemot neatliekamo. Tie ir tie, kas veic sezonas darbu, un tādi ir visās vietās, arī Ventspilī," norādīja Lembergs. Šie cilvēki, paliekot bez veselības aprūpes, griezīsies pašvaldības pēc pabalstiem, un smagums gulsies uz pašvaldību pleciem, - uz likumprojekta nepilnībām norādīja Lembergs.
Valsts budžeta prognozē 2014., 2015. un 2016. gadam plānotais finansējums veselības aizsardzībai faktiski nemainās, bet saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta anotāciju finansējums veselības aprūpei 2016. gadā būtiski pieaugšot. "Budžeta prognoze, ko pieņēma pirms pāris mēnešiem, un likuma anotācijas cipari absolūti nesaskan," norādīja Lembergs.
Tāpat likumprojektā acīmredzami nav ņemts vērā tas, kādu negatīvi ietekmi uz veselības aizsardzības budžetu atstās Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums un citas paredzētās darbaspēka nodokļa izmaiņas, norādīja Lembergs.
Veselības aprūpes finansēšanas koncepcijā paredzēts, ka līdz 2016. gadam veselības aprūpes finansējuma īpatsvars attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pieaugs no pašreizējiem 2,9% līdz līdz 3,7%, savukārt budžeta prognozē ir paredzēts īpatsvara samazinājums līdz 2,5%, akcentēja Lembergs.
"Budžeta prognoze ir apstiprināta ar likumu. Kad 2012. gadā apstiprināja Valda Dombrovska (V) valdības rīcības plānu, tad bija paredzēts, ka 2014. gadā finansējums medicīnai būs 4,5% pret IKP. Tagad ir 2,9%. Kā var nesolīt? Vienkārši ir redzams, ka, sastādot valdības deklarāciju un valdības rīcības plānu, lai nestrīdētos, piekrīt visam, ko raksta, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka gan finanšu ministrs, gan premjers saprot, ka tā nebūs. Ja tās būtu iekšējās spēlītes, tad nekas, bet tie ir publiski dokumenti, un uz tiem cilvēki orientējas un domā, ka būs labāk," norādīja Lembergs.
"Mēs uzskatām, ka tas likumprojekts ir diemžēl ļoti politisks, ļoti negatavs, un šos argumentus mēs minēsim arī koalīcijas partneriem un aicināsim viņus būt nopietnākiem, atbildīgākiem, sakot ka pie likumprojekta vajag piestrādāt, jo, lai gan pieņemts pirmajā lasījumā, tas vēl ir ļoti zaļš. Te var būt domu atšķirība starp ZZS un pārējo koalīciju," pieļāva Lembergs.
Ja Saeimas deputāti neapturēs jaunā Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanu esošajā redakcijā, Latvijas ģimenes ārsti varētu rosināt tautas nobalsošanu.
Saeima pērn 19. decembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar IIN deklarēšanu un nomaksu.
Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju.
LETA
Komentāri (0)