VNĪ: Ar jauno dzīvojamo telpu īres likumprojektu ir iebraukts otrā grāvī

"Mans viedoklis ir tāds, ka ar šo likumprojektu ir no viena grāvja iebraukts otrā grāvī. Ja spēkā esošais likums pārmērīgi aizstāvēja īrnieku tiesības, tad jaunais likumprojekts paredz pārmērīgu izīrētāju tiesību aizstāvību," atzina Lesiņš.

Jaunais likumprojekts nesaskanot arī ar pašvaldību interesēm. "Tas neparedz pašvaldībām tiesības saviem darbiniekiem piešķirt dienesta dzīvokļus. Pašvaldībām tomēr būtu jāparedz iespēja atbalstīt skolotāju, ārstu un citu speciālistu piesaisti, izīrējot viņiem dienesta dzīvokļus," norādīja Lesiņš. Viņaprāt, likumprojekts izstrādāts steigā un pavirši, un diez vai šādā redakcijā tas tikšot apstiprināts.

"Likumprojekta izstrādātāji Rīgā ir visai tālu no izpratnes par situāciju ārpus Rīgas, jo reģionos situācija ir pavisam cita," atzina Lesiņš. Tāpat viņš apšaubīja, vai tādos termiņos, kā tas paredzēts, tiks pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, un mācot šaubas, vai pašvaldības līdz 2015. gada 1. janvārim pagūs izveidot īres līgumu reģistru. "Datumi tur ir pāragri noteikti," piebilda Lesiņš.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas paredz mazāku īrnieku tiesību aizsardzību nekā patlaban spēkā esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri".

EM informēja, ka patlaban ir spēkā 1993. gada likums "Par dzīvojamo telpu īri", kas ietver izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, turpretī izīrētāja tiesības ir ievērojami ierobežotas. Ministrija sākusi darbu pie jauna regulējuma izveides, lai sabalansētu īrnieka un izīrētāja interešu ievērošanu.

LETA