Latvijas satelīts radījis komerciālu interesi

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc satelīta palaišana nenotiek tik ātri kā gribētos. Ar „Venta- 1”, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) uztvērējus, no kosmosa iespējams sekot līdz kuģu kustībai un fotografēt zemes attēlus.

Ideja par satelīta „Venta-1” veidošanu Ventspils Augstskolā radās jau 2008. gadā. Tas bija laiks, kad pasaulē daudzas augstskolas savu spēju apliecināšanai orbītā sāka ievadīt studentu satelītus. Tā kā Ventspils augstskolai vēl nebija tādas pieredzes, tika meklēti partneri. Sadarbības partneris tika atrasts Brēmenes Tehniskajā universitātē. Izrādījās, ka tur strādā arī Latvijas pārstāvis, profesors Indulis Kalniņš.

Jāsaka gan, ka satelīta tehniskā izstrāde notika Vācijā. „Viņiem jau bija pieredze. Indulis Kalniņš bija vairākus satelītus uzbūvējis, pārstāvot Vāciju, arī palaidis. No mūsu puses – mēs iesaistījām studentus, tur bija gan elektronikas virziena pārstāvji, programmētāji un datorzinību cilvēki. Viņi brauca uz Brēmeni, bet Indulis Kalniņš uz šejieni. Te bija vairākas vasaras skolas, kuru organizēšanā iesaistījās arī VATP Ventspils augsto tehnoloģiju parks,” stāsta Ventspils augstskolas Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Aigars Krauze.

Kuģu koordinātu, kustības un kravu noteikšana pasaulē ir salīdzinoši jauns virziens, un šādu satelītu joprojām ir par maz. Tas ir kas līdzīgs automašīnām, kas aprīkotas ar GPS, īpašnieki var izsekot līdz, kur atrodas viņu kuģis. „Ir aprēķināts, lai šī sistēma ar satelītiem darbotos un nosegtu visus okeānus un jūras, nepieciešami 20 šādi satelīti. Pašlaik norvēģi, luksemburgieši, kanādieši palaiduši ap desmit šādas automātiskās identifikācijas sistēmas, satelītus. Lai nodrošinātu pakalpojumu globāli un dati ienāktu regulāri, nosedz visu pasauli. Mēs redzam, ka „Venta-1” varētu tajā iekļauties,” skaidro VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Ivars Eglājs uzskata, ka šis izglītības un zinātnes projekts, kaut arī satelīts vēl nav palaists, ir jau sevi pilnībā attaisnojis. Vairāk nekā 20 studenti, kuri piedalījās būvē un izstrādē, ir izrādījuši padziļinātu interesi par šo jomu, studē ārvalstīs, gūstot pat starptautisku atzinību.

„Piemēram, igauņu satelīta komandā - kā mēs zinām, satelīts jau no maija mēneša lido kosmosā - ir seši no mūsu augstskolas. Gan beidzēji, gan tie, kuri vēl turpina studijas. Brigādē ir arī Latvijas pārstāvji. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka viņi varēja veikt šo darbu, un bija radīta interese,” stāsta Krauze.

Kā vēl vienu ieguvumu Aigars Krauze un Ivars Eglājs min atvērto satelītu tehnoloģiju mācību klasi, kur studenti var veikt dažādus laboratorijas darbus un strādāt ar tādiem satelītiem, kādus palaiduši lietuvieši un igauņi. Tāpat augstskolā uzbūvēta radiostacija.

Aigars Krauze uzskata, ka nebūtu jāsalīdzina tiešā veidā lietuviešu un igauņu satelīts, tāpat nebūtu jāpārdzīvo, ka mūsu satelīts vēl nav palaists orbītā: „Tas, ko ir palaiduši gan igauņi, gan lietuvieši, tas ir tā saucamais Cube-sat, kas ir 10x10x10 centimetri. Tāds mazs kubiņš, ko var paņemt plaukstā, līdz ar to tās tehniskās iespējas ir šaurākas. Mēs jau no sākumā uzlikām augstāku latiņu, līdz ar to šīs sarunas un iespējas palaist kosmosā ir sarežģītākas. Raķešu nesēju īpašnieki mūsu satelītu uzskata par zināmā mērā komerciālu un grib ar to nopelnīt, tas neiet tik viegli uz priekšu. Ja lietuviešu satelīts māk pārraidīt trīs prezidentes ierunātus tekstus, tad mūsu mērķis ir plašāks - iegūt informāciju, ko var izmantot tālāk.”

Satelītu tehniski varēja palaist orbītā jau pirms diviem gadiem. Kamēr sarunas par to turpinās, satelīts nepārklājas ar putekļiem. Brēmenes augstskolā, kur tas pašlaik atrodas, tas arvien tiek papildināts. Pašlaik par „Venta-1” interesi izrāda Krievijas kosmosa aģentūru „Roskosmos”, tāpēc ir cerība, ka satelītu varētu palaist šogad.

lsm.lv