Jauniešus pataisa par noziedzniekiem

Uz redakciju atbrauca spēles dalībnieki Madars, Klāvs, Una un Dāvis, kā arī viena jaunieša mamma Sintija. Viņi stāsta, ka tā saucamā noziedzīgā nodarījuma atklāšana notikusi trillerim cienīgā manierē. Automašīna atstāta neredzamā vietā, inspektori lavījušies gar logiem un negaidīti ienākot uzreiz sākuši fotografēt vēl pirms stādīšanās priekšā. Tā kā starp spēlētājiem lielākā daļa bija nepilngadīgie, reidā piedalījās nepilngadīgo lietu inspektore, taču netika uzskatīts par vajadzīgu pieaicināt nepilngadīgo vecākus vai kādu no Jauniešu interešu centra vadības.

Arī paskaidrojumu ņemšana notika dīvainā veidā. Praktiski tā bijusi pratināšana un atbilžu pierakstīšana uzspiežot par organizatoru nosaukt 17 gadus veco Klāvu, kurš nemaz nebija organizators. Bet ja nepilngadīgie gribētu paskaidrojumu sniegt vecāku klātbūtnē, tad būtu jābrauc ar vecākiem uz Rīgu, bērni no tā nobijās un pakļāvās inspektoru prasībām bez vecāku klātbūtnes. «Viņiem nebija izdevīgi zvanīt pieaugušajiem, jo ar neko nezinošiem pusaudžiem ir vieglāk tikt galā,» uzskata Sintija, kura bija vienīgā mamma, kura pēc dēla zvana ieradās notikuma vietā. Viņa pat tikusi dzīta prom, jo viņas dēls esot pilngadīgs.

Jaunieši ir sašutuši, ka viņi reida laikā tika pataisīti par mazgadīgiem noziedzniekiem – pokera spēlēšanu inspektori pielīdzināja pornogrāfijai un narkotiku lietošanai. Jaunieši bija ļoti nobijušies un jutās bezpalīdzīgi. Piemēram, Klāvs pēc notikušā nav varējis aizmigt divas naktis.

Bet visneizprotamākais, ka inspektori teikuši, ka par šo pokera turnīru zinājuši jau sen, kopš februāra. «Viņi acīmredzami nebija ieinteresēti, lai to novērstu, bet lai pieķertu un sodītu. Vajadzēja tikai paņemt klausuli un informēt, ka tas nav likumīgi, un nekas tāds nebūtu noticis,» sašutumu neslēpj Sintija.

Jaunieši apgalvo, ka viņiem pat prātā neienāca, ka pokers ir azartspēle, citādi viņi to nebūtu spēlējuši. Visi vecāki par to bija informēti, taču arī viņi nezināja, ka tas ir nelikumīgi. Jaunieši uzsver, ka pokers attīsta domāšanu un intelektu. Pēc būtības tā ir prāta spēle. Uz turnīra spēlēm pulcējušies tikai reizi mēnesī, jo viņiem visiem ir citas aizraušanās – dziedāšana, dejošana un sportošana.

Izpētot Azartspēļu un izložu likumu var secināt, ka tur nav rakstīts, ka pokers ir azartspēle. Likumā definēts: «Azartspēle – spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi.» Tātad dalības likme ir jāiemaksā, ko jaunieši šajā gadījumā nav darījuši. Arī laimestu spēles dalībnieki nav saņēmuši. Galvenā balva bijusi – tituls. Savukārt inspektori uzstāja, ka laimests esot iegūtie čipi. «It kā tiem būtu kāda vērtība un par tiem varētu veikalā nopirkt maizi,» neizpratnē ir spēles dalībnieki.

Tāpat jauniešiem tika pārmesta pokera spēles reklamēšana internetā, lai arī kopējā centra aktualitāšu kalendārā tika minēti vienīgi spēļu rezultāti. Interesanti, ka to vai pokers ir azartspēle vai nav, arī valsts institūcijām īsti nav skaidrs. Šobrīd Saeimā tiek aktualizēts jautājums, lai izstrādātu priekšlikumus likumdošanā, kas sakārtotu pokera spēļu reklamēšanu. Deputāti par nepieņemamu atzīst situāciju, ka jau ilgāku laiku televīzijā un internetā tiek plaši reklamētas bezmaksas pokera spēles, kas pēc atbildīgo amatpersonu redzējuma netiek uzskatītas par azartspēlēm. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Dace Buceniece norāda, ka padome šajā konkrētajā gadījumā pārkāpumu nesaskata: «Šāda veida reklāmu no likuma viedokļa nevar attiecināt uz likumu par azartspēlēm, tādēļ padome nevarēja to aizliegt».