Māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi

Iespējams, šī neuzticība vairāk saistāma ar neatkarības gadu daudzajām ekonomikas krīzēm un iedzīvotāju zemo labklājības līmeni.

Kādēļ lai iedzīvotāji uzticētos māju siltināšanai?
– Pagājušajā gadsimtā celtās daudzdzīvokļu ēkas izceļas ar zemu siltumnoturību, tāpēc līdz pat 75% siltumenerģijas aiziet zudumā caur ēku ārsienām, bēniņu un jumta pārsegumiem, neblīviem logiem un durvīm, bet par visu to mēs maksājam. Ja agrāk, būvējot ēkas, par energoresursu taupīšanu nebija jādomā to zemo izmaksu dēļ, tad tagad saistībā ar to cenu būtisku pieaugumu lielāko daļu komunālo maksājumu veido tieši siltumapgāde. Tāpēc bezjēdzīga siltuma tērēšana, apsildot gaisu, liecina par nesaimnieciskumu.

Lai to novērstu, efektīgākais veids ir ēku siltumnoturības uzlabošana, labākajā variantā kompleksa mājas siltināšana. Lai arī ko runātu skeptiķi, taču neapšaubāms ir fakts, ka siltinātās mājās siltuma enerģijas ietaupījums sasniegts pat vairāk par 60%.

Daudzdzīvokļu ēkas īpašniekiem lēmuma pieņemšana par mājas siltināšanu nav vienkāršs process, jo viennozīmīgi kopīpašums nav tā pateicīgākā īpašuma forma vienotu lēmumu pieņemšanai – jo vairāk īpašnieku, jo vairāk domstarpību.

Daļa dzīvokļu īpašnieku uzskata, ka viņu atbildība par savu īpašumu sniedzas tikai līdz dzīvokļa ārdurvīm, tādēļ viss, kas atrodas aiz tām, vairs nav viņu darīšana. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka visa daudzdzīvokļu ēka pieder dzīvokļu īpašniekiem domājamās daļās, proporcionāli dzīvokļa platībai. Un tas nozīmē ne tikai tiesības, bet arī pienākumus un atbildību. Ne mazāk svarīgs faktors ēku siltināšanai ir nepieciešamie finanšu līdzekļi. Naudas piesaistes nepieciešamība no bankām arī ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki baidās riskēt, lai ko uzsāktu. Tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ieņēmuši nogaidošu pozīciju, ir jāapzinās, ka ERAF līdzfinansējums ēku siltināšanai ir ierobežots; neizmantojot pieejamo atbalstu šobrīd, nākotnē, iespējams, ēku siltināšana būs ievērojami neizdevīgāka.

Lēmumu par sava mājokļa siltināšanu var pieņemt tikai un vienīgi paši dzīvokļu īpašnieki. Ne pašvaldība, ne mājas pārvaldnieks nevar šo procesu uzsākt, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums to nevēlas un nav gatavi arī segt ar siltināšanu saistītos izdevumus. Pašvaldība var tikai veicināt pozitīva lēmuma pieņemšanu mājas siltināšanas jomā, organizējot izglītojošus seminārus energoefektivitātes jomā, kā arī piešķirot finansiālu atbalstu 50% apmērā energoaudita veikšanai, kas ir pirmais solis, lai uzzinātu kādu ietaupījumu iespējams sasniegt konkrētā mājā, kā arī piešķirot finansiālu atbalstu 10% apmērā būvdarbu veikšanai energoefektivitātes uzlabošanai. Diemžēl pašvaldības līdzfinansējumu nevar saņemt vienlaicīgi ar ERAF līdzfinansējumu, jo to ierobežo MK noteikumi.

Kādēļ īrniekam jāmaksā arī par mājas siltināšanu?
– Kādēļ īrniekam jāmaksā īres maksa, no kuras daļēji tiek maksāts arī par mājas siltināšanu, ir skaidrots jau vairākkārt, taču joprojām tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko uzdod pašvaldības dzīvokļu īrnieki, kuri ir saistīti ar dzīvojamo māju siltināšanas projektu īstenošanu.

 

Likums par dzīvojamo telpu īri nosaka, kā veidojas dzīvokļa īres maksa, proti, īres maksa sastāv no divām komponentēm: apsaimniekošanas maksas un peļņas. Apsaimniekošanas maksas apmēru nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība un tā paredzēta mājas kopīpašuma daļas uzturēšanai tehniskā kārtībā, lai pēc iespējas pagarinātu mājas dzīves ciklu, kā arī nepieciešamo uzlabojumu veikšanai, kā rezultātā samazinās izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt peļņa pašvaldības neprivatizētajos dzīvokļos noteikta kā nepieciešamie izdevumi dzīvokļu uzturēšanai, kas aprēķināta pēc noteiktas metodikas un paredzēta dzīvokļa konstruktīvo elementu remontam vai nomaiņai, piemēram, tehniski nokalpojušo logu nomaiņai.

Šeit jāsaprot, ka dzīvojamās mājas siltināšana ir ēkas nepieciešamais uzlabojums, līdz ar to samazinās izdevumi par apkuri, kas savukārt nozīmē, ka mazāku apkures rēķinu saņem kā privatizēto dzīvokļu īpašnieki, tā arī neprivatizēto dzīvokļu īrnieki. Tātad siltinātā mājā labuma guvēji ir visi telpu lietotāji.

Jāatzīmē, ka pirms ēku siltināšanas projekta uzsākšanas pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi izvērtē nepieciešamo darbu apjomu un iegūstamo efektivitāti, lai kopējā maksājuma summa iedzīvotājiem par apsaimniekošanu un apkuri pēc ēkas siltināšanas nepalielinātos. Tas nozīmē, ka darbi tiek plānoti tādā apjomā, ka to izmaksas tiek kompensētas uz apkures maksas ietaupījuma rēķina. Šādu sabalansētu rezultātu iespējams panākt, pateicoties ERAF līdzfinansējuma piesaistei 50% apmērā no kopējām daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas projekta izmaksām, kas ietver gan projekta dokumentācijas izstrādi un būvdarbu veikšanu, gan arī to autoruzraudzību un būvuzraudzību.

Katra projekta realizēšanai tiek veikta publiskā iepirkuma procedūra un saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātam tiek fiksēta nepieciešamo izmaksu summa projekta realizācijai, kas tiek sadalīta uz katru dzīvojamās mājas dzīvokļu platības kvadrātmetru.

Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu veikt mājas energoefektivitātes uzlabošanu, tad atbilstoši būvniecībai nepieciešamajam līdzekļu apjomam ar īpašnieku kopības lēmumu tiek paaugstināta apsaimniekošanas maksa. Līdz ar to saskaņā ar Ventspils sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2007. gada 17. maijā pieņemto lēmumu attiecīgi pieaug arī pašvaldībai piederošo dzīvokļu īres maksa, kurā ietilpst apsaimniekošanas maksājuma sastāvdaļa.

Par īres maksā ietilpstošās apsaimniekošanas maksas izmaiņām pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi, kā izīrētāja pilnvarotais pārstāvis, attiecīgās mājas neprivatizēto (pašvaldības) dzīvokļu īrniekiem nosūta paziņojumu likuma Par dzīvojamo telpu īri 13. panta otrās daļas paredzētajā kārtībā. Līdz ar to izmaiņas pašvaldības (neprivatizēto) dzīvokļu īrniekiem noteiktajā īres maksā stājas spēkā gan likumā Par dzīvojamo telpu īri, gan ar attiecīgo īrnieku noslēgtajā dzīvojamās telpas īres līguma noteiktajā kārtībā.

Atzinīgi ir vērtējams visu iedzīvotāju ieguldījums, kuri izrāda ieinteresētību un sapratni, piedaloties savas dzīves vides uzlabošanā un risinot aktuālus jautājumus, kas saistīti ar mājas apsaimniekošanu.