Ventspils slimnīcas ķirurgi strādā atbilstoši Eiropas labākajai pieredzei. Īpaši aktīvi mūsu ārsti pielieto pacientam draudzīgo laparoskopijas metodi, tādējādi izvairoties no lieliem griezieniem, kas cilvēkam pēc operācijas ļauj ātrāk atveseļoties un atgriezties ikdienas gaitās.
Ķirurģijas nodaļa Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā bijusi jau no paša sākuma, kad 1925. gadā mūsu pilsētas slimnīcu atklāja toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste. Šobrīd nodaļā ir 35 gultasvietas, kas dalās ķirurģiskajās un uroloģiskajās. Slimnīcā strādā septiņi ķirurgi – Mihails Goldšteins, Jurijs Krupnovs, Ēriks Čēms, Ģirts Štekerhofs, Dainis Gīlis, Inta Grēgere un Nora Kārkliņa –, par pacientiem rūpējas arī cits medicīniskas personāls.
Reģionālā slimnīcā ķirurgam ir jāmāk praktiski viss – tās ir visa veida vēdera dobuma operācijas, bet neatliekamās situācijās ķirurgi ir operējuši arī krūškurvī pie traumām ar plaušu vai sirds bojājumiem. Kādam pacientam pat piešūta roka, kad medībās šāviena rezultātā vīrietim bija bojāti asinsvadi, nervi un kauli.
No plānveida operācijām visbiežāk tiek veiktas žultspūšļa, kā arī trūču jeb bruku operācijas. Katru gadu arvien vairāk tiek veiktas gan kuņģa, gan zarnu endoskopijas, kurās diagnosticē dažādas onkoloģiskas saslimšanas, kas arī tiek operētas. Dr. Goldšteins specializējies uroloģiskajās operācijās, tai skaitā onkoloģiskās uroloģiskās operācijās saistībā ar nieru un urīnpūšļa vēžiem. Savukārt dr. Krupnovs un dr. Kārkliņa specializējas arī vairogdziedzera operācijās, attīstot šo jomu mūsu slimnīcā. Tiek veiktas operācijas arī bērniem, visbiežāk tās ir bruku un apendicīta operācijas.
Ventspils slimnīcu var uzskatīt par vienu no Latvijas centriem bruku ārstēšanā. Dr. Čēms no Vācijas ir atvedis progresīvu metodi – laparoskopisku brukas plastiku, izmantojot speciālus implantus. Tas nozīmē, ka, neieejot vēdera dobumā, brukas vietai aizliek priekšā speciālu tīkliņu. Ar vecajām metodēm operētās brukas pēc sašūšanas nereti veidojās atkārtoti, bet tagad izmantotais implants ir garants tam, ka operētajā vietā trūce vairs neradīsies. Tehniski tas nav vienkārši izdarāms, ir vajadzīga liela pieredze. Ventspils ķirurgu praksē jau ir aptuveni 1400 šīs metodes operāciju. Citās Latvijas slimnīcā šādas operācijas tiek veiktas reti, tādēļ uz Ventspili brauc pacienti arī no Rīgas un citām pilsētām. «Šī metode ir cilvēkam ļoti draudzīga. Esam operējuši trenerus, svarcēlājus un futbolistus. Un viņi jau pēc divām nedēļām atkal aktīvi trenējas un piedalās sacensībās,» atklāj dr. Čēms.
Tāpat Ventspils ķirurgi vieni no pirmajiem uzsākuši apendicīta laparoskopiskās operācijas. «Laparoskopiski mēs operējam ļoti daudz, šobrīd mūsu slimnīcā tā ir ikdiena, nevis ārkārtas gadījums. Ja vien ir iespējas kaut ko izoperēt laparoskopiski, mēs to darām,» uzsver dr. Štekerhofs.
Medicīnā visu mūžu ir jāmācās, un, turpinot attīstīt laparoskopiskās operēšanas prasmes, mūsu ķirurgi kopā ar dakteri Igoru Iesalnieku no Vācijas šobrīd īsteno projektu, apgūstot jau augstāka līmeņa operācijas veidu – resnās zarnas laparoskopiskas operācijas. Tas esot normāls Vācijas un Šveices līmenis, un šobrīd notiek darbs, lai šādas operācijas ikdienas praksē tiktu ieviestas arī Ventspilī. Jau notikušas vairākas resnās zarnas laparoskopiskas operācijas. Nākamā gada maijā Ventspils slimnīcas ķirurģijas nodaļa plāno uzņemt Latvijas Ķirurgu asociācijas izbraukuma sēdi, kas sakritīs ar projekta noslēgumu. Šajā pasākumā mūsu ķirurgi kolēģiem ziņos un prezentēs, kas programmas ietvaros izdarīts un apgūts.
Lai laparaskopiskās operācijas varētu veikt visaugstākajā līmenī, šogad slimnīca, piesaistot ES līdzekļus, iegādājusies jaunākās paaudzes laparoskopijas iekārtu, kas tiek izmantota ikdienā. Ķirurgi atzīst, ka jaunās iekārtas iegāde ir liels solis uz priekšu, jo tā ir būtiski labāka par iepriekšējās paaudzes medicīniskajām tehnoloģijām.
Nodaļas ārsti dr. Krupnovs, dr. Čēms un dr. Štekerhofs šobrīd ir pieteikuši savu dalību topošajā onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībā. Mūsu slimnīcas ķirurgi operē pacientus arī ar dažādām onkoloģiskajām saslimšanām, tādēļ redzesloka paplašināšana šajā jomā ir ļoti svarīga. Iesaistīšanās atbalsta biedrībā mūsu ķirurgiem ļaus plašāk sadarboties ar apkārtējo reģionu slimnīcām un ārstiem – konstatēt, ko viņi spēj, ko mūsu slimnīca spēj. Tikšot rīkotas videokonferences un vairāku speciālistu konsiliji par konkrētu pacientu gadījumiem, lai kopīgiem spēkiem secinātu, kā pacientu labāk ārstēt. Turklāt atbalsta biedrība paredzēta ne tikai ārstu savstarpējai komunikācijai, plānots veikt arī skaidrojošo darbu ar iedzīvotājiem, lai viņus izglītotu par onkoloģisko saslimšanu simptomiem un mudinātu iet izmeklēties, lai saslimšanu varētu diagnosticēt pēc iespējas savlaicīgi.
Komentāri (0)