Ceturtdien Ventspilī tikās mikro un mazo uzņēmumu pārstāvji seminārā "Mazā biznesa lielā diena", lai iepazītos ar jauniem atbalsta instrumentiem mikro un mazā biznesa produktu un pakalpojumu pārdošanas veicināšanai, finansējuma piesaistei un konkurences izpētei.
Semināra dalībniekus uzrunāja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, norādot, ka lielākie Ventspils pilsēta domes atbalsta ieguvēji no mazā biznesa jomām ir tie, kas strādā tūrisma jomā (ēdinātāji, naktsmītņu īpašnieki un transporta uzņēmumi). "Izvērstās mārketinga kampaņas par pilsētu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir piesaistījušas tūristus, un apgrozījums mazajiem uzņēmumiem ar katru gadu ir pieaudzis. Piemēram, krīzes laikā dome ieguldīja, lai mācītu iedzīvotājus kļūt par uzņēmējiem, kā arī ir uzsākusi piemērot nodokļu atlaides mikro un mazajiem uzņēmumiem. Mēs esam pārliecināti, ka Ventspils uzņēmējiem ir visas iespējas palielināt apgrozījumu un peļņu, un mēs ceram, ka kopīgi mums izdosies," norāda Didzis Ošenieks.
Ventspils augstskolas prorektors Kārlis Krēsliņš aicināja mazos uzņēmumus neaizmirst turpināt mācīties un nepazaudēt vēlmi būt aktīviem, kā arī norādīja, ka biznesa programmas mainās un arvien vairāk tuvinās biznesa reālajai videi.
MVU Foruma valdes loceklis un iniciatīvas "Mazā biznesa diena" idejas autors Kristaps Banga stāstīja par dažādām iespējām mikro un mazajiem uzņēmumiem iniciatīvas norises laikā, ko var izmantot bez maksas (skatīt: www.mazabiznesadiena.lv). ""Mazā biznesa diena" piedāvā izglītojošus seminārus "Mazā biznesa lielā diena" reģionos, zīmolu un pārdošanas instrumentus, kas palīdzēs mikro un mazajam biznesam popularizēt produktus un pakalpojumus vietējā tirgū, lai veicinātu mazā biznesa straujāku augšanu, " skaidroja Kristaps Banga.
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar mikro un mazo uzņēmumu darbības pieredzi, kā tiek pārvarētas grūtības atrast finansējumu, kā palielināts klientu loks un kā popularizēta produkcija, izmantojot sociālos tīklus un mārketinga instrumentus, kas prasa apgūt jaunas zināšanas, nevis ieguldīt lielus finansiālus līdzekļus.
"Apkopojot Ventspils pilsētas uzņēmumu reģistrācijas dinamiku, varam novērot, ka nav bijis ievērojams kritums 2009. vai 2010. gadā, kā tas vērojams citās pilsētās. Tomēr 2010. gadā likvidēti 134 uzņēmumi, kas ir gandrīz tik pat cik reģistrēti -137. Savukārt, sākot ar 2011. gadu attiecība ir palielinājusies - krasi samazinoties likvidēto uzņēmumu skaitam (šogad jau vairs 79). Savukārt, novadā likvidēto uzņēmumu skaits joprojām ir augsts. Tomēr pozitīvu tendenci varam vērot par 2013. gada reģistrēto uzņēmumu skaitu, kas jau šobrīd ir pārsniedzis 2012. gada rādītājus," norāda Lursoft pārstāve Linda Kalniņa.
Komentāri (0)