Līdz ar SIA Ventspils siltums katlumājas Talsu ielā 69, Pārventā, rekonstrukciju, mainīsies tās piesārņojošās darbības veids, kurai nepieciešama jauna B kategorijas atļauja. Pēc katlumājas rekonstrukcijas kaitīgo vielu izmešu daudzums atmosfērā samazināsies uz pusi.
Šonedēļ Digitālajā centrā notika SIA Ventspils siltums jaunā iesnieguma par Pārventas katlumājas piesārņojošās darbības veikšanu sabiedriskā apspriešana.
Pēc Pārventas katlumājas rekonstrukcijas būtiski mainīsies tās piesārņojošā darbība. Tas ir saistīts ar pāreju no fosila kurināmā (mazuts) uz atjaunojamo kurināmā veidu – biomasu (koksnes šķelda). Katlumājas piesārņojošās darbības galvenās un svarīgākās izmaiņas ir tādas, ka pēc rekonstrukcijas kaitīgo vielu izmešu apjoms gaisā uz pusi samazināsies. Patlaban sākusies katlumājas Talsu ielā 69 rekonstrukcijas izšķirošā stadija. Pilnībā demontēti trīs tvaika katli, kurus darbināja ar mazutu, ceturtais katls arī tiek gatavots demontāžai. Līdz ar katliem tiek demontēts arī vecais dūmenis, bet tā vietā uzstādīs jaunus.
Demontēto katlu vietā jau ir uzstādīti divi jauni VAPOR katli, kuru kurtuvēs dedzinās biomasu. Divu katlu kopējā ražošanas jauda ir 20 megavati – katrs katls pa 10 megavatiem. Katli ir ražoti Somijā, un šāda šķeldas sadedzināšanas tehnoloģija Latvijā netiek vēl plaši pielietota un atšķiras arī no tās, kuru pielieto pagājušā gada beigās rekonstruētajā katlumājā pilsētas kreisajā krastā. «Jaunie VAPOR katli atšķiras ar kurināmā dedzināšanas veidu. Neiedziļinoties tehniskās niansēs, vien pateikšu, ka Pārventas katlumājā varēs dedzināt lētāku zemākas kvalitātes šķeldu, koksnes mizu, kūdru un citu biomasu. Turklāt jaunie katli ir lētāki un ilgmūžīgāki ekspluatācijā,» skaidro SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Jaunajos katlos uzstādītie elektrostatiskie filtri nodrošinās maksimālu dūmgāzu attīrīšanu.
Pēc rekonstrukcijas Pārventas katlumājā paralēli VAPOR katliem tiek saglabāts katls KE 25-14, kurā kā kurināmo izmanto akmeņogles, un katls Hamjern, kas darbināms ar dīzeļdegvielu. Tomēr, kā sabiedriskās apspriešanas laikā uzsvēra Uzaris, pamatslodze siltumenerģijas ražošanā tagad gulstas uz šķeldas dedzināšanu, ogles tiks izmantotas daudz mazāk. Savukārt katls Hamjern, kura jauda ir 4 megavati, tiks saglabāts kā rezerves variants. Oktobrī sāks testēt jaunos katlus, kas darbosies ar šķeldu. Tiks uzbūvēts laukums šķeldas glabāšanai un vieta vienai dienai nepieciešamā kurināmā padevei.
Pilnībā katlumājas rekonstrukcija Pārventā tiks pabeigta nākamā gada janvārī. Abu pilsētas katlumāju rekonstrukcijas rezultātā Ventspils siltums jau pilnībā atteicies no dārgā mazuta izmantošanas. Pateicoties tam, gaisā vairs nenonāks kaitīgais sēra dioksīds (SO2). Kad tiks pabeigts viss projekts Ventspilspilsētas centralizētās siltumapgādessiltumavotu Ventspilī, Brīvības ielā 38unTalsu ielā 69, rekonstrukcija, pārejotuz citu kurināmo – biomasu (koksni), atjaunojamo energoresursu daļa pilsētas siltumapgādē pieaugs līdz 80–90%.
Siltuma patērētājiem ir svarīgi arī tas, ka atteikšanās no dārgā mazuta un pāreja uz lētāku vietējo kurināmo ievērojami samazinās siltumenerģijas izmaksas. Patlaban Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija jau izskata Ventspils siltuma jaunā tarifa projektu, kas paredz to samazināt par 5,5%. Pabeidzot visu projektu, uzņēmums iecerējis atkārtoti iesniegt turpmākā tarifa samazinājuma projektu, norāda Uzaris.
Komentāri (0)