Tiesībsargs aicinājis likvidēt romu jeb čigānu tautības skolēnu segregāciju Ventspils Vakara vidusskolā, kur darbojas romu etniskās klases, taču skolas direktore Ija Lasmane norādīja, ka šajā konkrētajā situācijā nesaskata nekā slikta, jo vecākiem ir iespēja izvēlēties, kurā izglītības iestādē mācīsies bērns.
Tiesībsargs šī gada 28. februārī, veicot monitoringu Ventspils pašvaldībā, konstatējis, ka Ventspils Vakara vidusskolā joprojām darbojas romu etniskās klases, kas tiesībsarga ieskatā ir pretrunā ar nacionālo un starptautisko regulējumu, veidojot romu segregāciju un atstumtību.
Ventspils Vakara vidusskolas darbības pārskatā par 2001./2002. mācību gadu kā viena no romu klašu pastāvēšanas stiprajām pusēm minēta "iespēja romu tautības bērniem un pusaudžiem mācīties savā vidē, tādējādi veicinot viņu adaptāciju un integrāciju gan izglītības sistēmā, gan latviskā vidē".
"Neskatoties uz šo apgalvojumu, šāda pieeja tomēr noveda pie pretēja rezultāta, jo, mācoties šķirti, starp romu un citu tautību bērniem līdz minimumam tika samazināta savstarpējā komunikācija, socializācija un starpkultūru dialogs," norāda tiesībsargs.
Ventspils Vakara vidusskolas direktore Lasmane nepiekrīt apgalvojumam, ka romu skolēni tiktu nošķirti no citiem skolas audzēkņiem: "Ārpus 40 minūšu mācību stundām romu skolēni piedalās skolas pasākumos un nodarbībās kopā ar pārējiem audzēkņiem. Galvenais kritērijs ir skolēna vecums un intereses."
Turklāt Lasmane nepiekrīt apzīmējumam "etniskās klases" - tās esot sākumskolas dienas klases pie Ventspils Vakara vidusskolas. Tajās mācoties ne tikai romu skolēni.
Lasmane norādīja, ka čigānu tautības bērni mācās arī citās pilsētas skolās, un nevienam netiek piespiests apmeklēt tieši romu klases. "Šajā konkrētajā situācijā nesaskatu nekā slikta, jo vecākiem ir iespēja izvēlēties, kurā skolā sūtīt savu bērnu. Arī vecāki apliecina, ka tā ir viņu pašu izvēle sūtīt bērnu mūsu skolā," norādīja Lasmane.
Kā būtisku argumentu skolas direktore minēja apstākli, ka ir tādi romu tautības skolēni, kuri kādu iemeslu dēļ iepriekš nav apmeklējuši skolu pat pirmajās klasēs, un Ventspils Vakara vidusskolas atmosfērā viņiem ir vieglāk iejusties. "Parastā dienas skolā šādi audzēkņi var izjust diskomfortu, mācoties vienā klasē ar trīs vai piecus gadus jaunākiem skolēniem, bet šajā vakarskolas atmosfērā viņi to neizjūt," norādīja Lasmane.
Ventspils Vakara vidusskola kopā ar pašvaldības juristu sagatavojusi atbildes uz divām tiesībsarga vēstulēm šī gada martā un jūnijā. Tajās tiesībsargam norādīts, ka juridiski situācija nav viennozīmīga un tie precedenti, ko minējis tiesībargs, nav attiecināmi uz situāciju, kāda ir Ventspils Vakara vidusskolā, akcentēja Lasmane.
Kā pastāstīja skolas direktore, romu klases Ventspils vakara vidusskolā savulaik tika izveidotas arī tādēļ, ka laikā, kad vēl pastāvēja obligātais militārais dienests, liela problēma bijusi analfabētisms romu vidū. Liels nopelns šādu klašu izveidošanā bijis Ventspils romu autoritātei Jānim Ignātam, kurš uzsvēris, ka čigānu bērniem ir jāmācās un jāiegūst izglītība.
Tiesībsarga ieskatā romu klašu veidošanai nav pozitīva rezultāta, ko apliecina Ventspils Vakara vidusskolas vadības sniegtie statistikas dati tiesībsarga monitoringa vizītes laikā Ventspils pašvaldībā. Mācības pirmajā klasē sāk 25-30 skolēni, tomēr devīto klasi pabeidz viens līdz septiņi skolēni, un vidusskolā lielākā daļa mācības neturpina.
Pagājušajā mācību gadā Ventspils Vakara vidusskolā mācījās 140 romu tautības audzēkņi, no tiem lielākā daļa pirmajās sešās tā sauktajās dienas klasēs. Taču, kā norādīja Lasmane, daļa romu tautības skolēnu turpina mācības arī pēc sestās klases - pagājušajā mācību gadā 7.-12. klašu grupā mācījušies 27 romu tautības audzēkņi. Šogad mācības 9. klasē sākšot 10 romu skolēni.
LETA
Komentāri (0)