Aicina balsot par Lielās balvas un Balvu kandidātiem

Vērā tika ņemti arī ar vēstuļu un vietējā laikraksta rubrikas Hallo, «Ventas Balss» klausās! starpniecību izvirzītie kandidāti.

 

Kopumā portālā www.ventspils.lv saņemti 65 balsojumi, portālā www.ventasbalss.lv – 66, aizpildītas 124 aptaujas anketas, saņemta 1 vēstule un rubrikā Hallo, «Ventas Balss» klausās! apbalvojumiem ieteiktas 9 kandidatūras. Pavisam Lielajai balvai izvirzīti 24 kandidāti, bet Balvai – 102.

 

Pilsētas svētku atklāšanas pasākumā, kā ierasts, tiks pasniegta 1 Lielā balva un 7 Balvas.

 

Pēc Apbalvošanas komisijas sēdes ieteikuma balsošana par 2. kārtas apbalvojumu saņēmēju kandidātiem notiks no 19. jūnija līdz 3. jūlijam.

 

Balsot par 2. kārtai izvirzītajiem kandidātiem iespējams, izmantojot laikrakstā Ventas Balss publicētās anketas, rakstot vēstules, kā arī balsojot portālos www.ventspils.lv un www.ventasbalss.lv. Aizpildītās anketas var iemest domes pastkastēs vai atnest uz Ventspils pilsētas domes Vispārējo nodaļu, 23. vai 41. kabinetu Jūras ielā 36.

 

LIELAJAI BALVAI izvirzīti 3 kandidāti:

 

1. Aivars Avotiņš – SIA Pilsbūve valdes priekšsēdētājs

Aivars Avotiņš dzimis Dundagas pusē. 1975. gadā Ventspilī uzsāk savas darba gaitas kā mūrnieks, tad Zvejnieku kolhozu savienības uzņēmumā SRAU strādā par inženieri, līdztekus mācoties augstskolā – Latvijas Politehniskajā institūtā, ko absolvē 1985. gadā, iegūstot inženiera celtnieka kvalifikāciju.

 

Kopš 1993. gada strādā SIA Pilsbūve par tehnisko direktoru, vēlāk kļūst par uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Ievērojama pieredze celtniecības nozarē – kompetence restaurācijas darbu vadīšanā, būvuzraudzībā, ēku būvdarbu vadīšanā, sertifikāti ūdensapgādes, siltumapgādes, ventilācijas un kanalizācijas sistēmu būvmontāžas darbu vadīšanā un būvuzraudzībā, kā arī ēku nojaukšanas darbu vadīšanā, tāmju sastādīšanā un projektu vadīšanā. Īstens savas pilsētas patriots. Viņš praktiski izgājis cauri visam pilsētas būvniecības procesam pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un devis ļoti lielu ieguldījumu pilsētvides veidošanā, lai pilsēta izskatītos tāda, kāda tā ir šodien.

 

Nozīmīgākie projekti – Basketbola halles celtniecība, Pārventas bibliotēka, Jaunrades nama izbūve, restaurējot Latviešu biedrības namu, bērnudārza Bitīte būvniecība, Livonijas ordeņa pils kompleksa rekonstrukcija un restaurācija. 2007. gadā A. Avotiņa veikums novērtēts ar Ventspils pilsētas domes Balvu. Šogad nule notikušajā Kultūras mantojuma Gada balvas pasākumā īpaša atzinība – Marmora ķieģelis par Livonijas ordeņa pils restaurācijas pabeigšanu – citu apbalvoto vidū pienācās arī A. Avotiņam.

 

Brīvajā laikā labprāt ceļo, relaksāciju sniedz pastaigas gar jūru, darbs dārzā un nūjošana.

 

2. Daiga Dzedone – Ventspils pilsētas galvenā arhitekte

Daiga Dzedone Ventspili par savām mājām sauc kopš 1999. gada. Neiespējami uzskaitīt visu viņas paveikto – darbā, veidojot Ventspils pilsētas vizuālo tēlu, ieguldītas plašās zināšanas, enerģija un lielās darba spējas. D. Dzedone ir Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Mākslinieku savienības biedre, bijusi Latvijas Arhitektu savienības valdes un padomes locekle, ir aicināta kļūt par Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāju, no kā atteikusies, apzinoties, ka šis darbs nebūs savienojams ar Ventspils pilsētas galvenās arhitektes atbildīgajiem pienākumiem.

 

Aktīvi darbojas profesionālajā jomā, daudz ieguldīts pilsētas izaugsmē, panākusi augsta līmeņa Ventspils atpazīstamību arhitektūras jomā Latvijā, kā arī starptautiskā mērogā. Starptautiskā konkursa Ventspils lineārās spēles (1999. gads) idejas autore un organizatore. Tieši pateicoties šim pasākumam, sākās Ventspils arhitektonisko aktivitāšu atpazīstamība. Konkurss iegājis vēsturē kā unikāls pilsētbūvnieciskās analīzes un pilsētas telpiskās struktūras veidošanas piemērs. Šis projekts augsti novērtēts Latvijas arhitektūras gada skatēs un nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien. Tas palīdz attīstīt un izvērtēt Ostas promenādes apbūvi, joprojām par to ir interese profesionālajā vidē, un bieži nākas ar šo pieredzi iepazīstināt citu valstu arhitektu auditoriju. D. Dzedone bijusi iniciatore un atbildīgā persona Ventspils dalībai starptautiskā Eiropas mēroga konkursā Europan 7, kuram kā projektējamā novietne tika piedāvāts Ostgals. Konkursa laikā Ventspils novietnei kā savdabīgam piedāvājumam neordināru ideju meklējumos tika panākts īpašs statuss.

 

D. Dzedone ieguldījusi daudz darba, lai panāktu Ventspils arhitektūras objektu augsto kvalitāti, veicinājusi Ventspils arhitektūras popularizēšanu presē. Vairākkārt lasījusi lekcijas par Ventspili, tās izaugsmi un arhitektūru Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Baltkrievijā u.c., sagatavojusi informatīvo materiālu un lekciju par pilsētas izaugsmi Ventspils vakar, šodien, rīt, ir atbildīgā persona ikgadējās Ventspils gada skates arhitektūrā organizēšanā un norisē. Pēc galvenās arhitektes iniciatīvas iedibināta Ventspils Arhitektūras diena, apaudzējot to ar virkni notikumu. D. Dzedone ir idejas autore, iniciatore un organizatore Latvijā populārajam ikgadējam arhitektu ziemas pasākumam Baltā dūna un lekciju kursam par pilsētvides noformējumu, kā arī ikgadējiem iedzīvotāju un profesionāļu pieredzes apmaiņas braucieniem uz dažādām Eiropas pilsētām. Nenoliedzami D. Dzedones nopelns ir tas, ka Latvijas arhitektūrā Ventspils ieņem ļoti nozīmīgu vietu, ka Ventspils ir paraugs arhitektoniskās kvalitātes un arhitektonisko aktivitāšu ziņā, ka Latvijas arhitektūras galvaspilsētair Ventspils.

 

Saņēma Ventspils pilsētas domes Balvu 2002. gadā.

 

D. Dzedones vaļasprieki ir ceļošana un slēpošana.

 

3. Didzis Ošenieks – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks

Ventspili – zaļu un ziedošu, ģimenei ar bērniem un senioriem draudzīgu un tūristu iecienītu galamērķi pazīst Latvijā un daudzviet pasaulē. Tās tapšanā par skaistu un ērtu dzīvestelpu jau 15 gadus piedalās kurzemnieks no Dunalkas puses – Didzis Ošenieks. Varam lepoties, ka viņa profesionālās darbības rezultātā Ventspils vārds ne reizi vien izskanējis tālu pasaulē un Latvijā.

 

Ventspili pasaulē zina kā pilsētu, kurā uzstādīts Ginesa rekords – izveidots pasaulē garākais ziedu paklājs –, kā labāko pilsētu Eiropā, kurā dzīvot senioriem, un pilsētu, kurai ir sava virtuālā vēstniecība un Ventspils nauda – venti, par ko tā saņēmusi daudzas balvas pasaules reklāmas un mārketinga konkursos. Ventspili Latvijā pazīst kā populārāko tūrisma galamērķi, ko ceļotāji atzīst par ģimenei un bērniem draudzīgu. Uz Ventspili var doties ar Latvijā drošākā autoparka Ventspils reiss autobusiem. Visos šajos ventiņu panākumos ieguldītas arī D. Ošenieka vadītāja un organizatora spējas, aizrautība un profesionālās zināšanas, par ko viņš pats saka: «Tas ir komandas darbs!»

 

Ventiņi D. Ošenieku raksturo kā uzņēmīgu un mērķtiecīgu cilvēku, kura lēmumus un rīcību nosaka gan prāts, gan sirds, un uzteic viņa spēju ieklausīties un sadzirdēt cilvēku vajadzības. Jau trīs reizes – 2005., 2009. un 2013. gadā – viņš ievēlēts par Ventspils pilsētas domes deputātu, bet no 2006. gada pilda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus. Viņa atbildība ir tūrisma, sociālā palīdzības, komunālās saimniecības, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomas, kā arī Ventspils tirgus un sabiedriskā transporta darbības pārraudzība. D. Ošenieks darbojas ekonomikas un budžeta, pilsētas attīstības, sociālo un mārketinga jautājumu risināšanā. Viņa aktīva līdzdalība energoefektivitātes jautājumu risināšanā uzlabojusi daudzu ventspilnieku dzīves apstākļus.

 

Saņēma Ventspils pilsētas domes Balvu 2004. gadā.

 

Brīvo laiku D. Ošenieks pavada, ierīkojot savu dārzu. Viņa ģimenē aug divi dēli, un viņš cer, ka Ventspils būs tā vieta, kur vēlēsies dzīvot arī viņi, – vieta, no kuras negribas aizbraukt un kurā vienmēr gribas atgriezties.

 

BALVAI izvirzīti 14 kandidāti (norādīti alfabētiskajā secībā):

 

1. Ineta Dejus – Ventspils 6. vidusskolas skolotāja

Ineta Dejus dzimusi Rīgā. Kopš 1984. gada strādā Ventspils 6. vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, kā arī pasniedz latviešu valodu gan mazākumtautību, gan latviešu plūsmas pamatizglītības un vidējās izglītības programmās. Vienlaikus ir klases audzinātāja 8. klasei.

 

Pedagoģe mērķtiecīgi papildina kvalifikāciju dažādās profesionālās pilnveides programmās, ir apguvusi sekmju vērtēšanas pedagoģiskos un psiholoģiskos aspektus, papildus mācījusies mācīšanas metodiku un kritisko domāšanu, ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu.

 

Vairāk nekā divdesmit gadu garumā vada pilsētas latviešu valodas un literatūras mazākumtautību skolotāju metodisko apvienību, kā arī ir skolas metodiskā kabineta vadītāja.

 

Sadarbojoties ar Latviešu valodas aģentūru, divus gadus vadīja vasaras nometnes Ventspils un Kurzemes novada latviešu valodas skolotājiem, latviešu valodas kursus pieaugušajiem, kā arī bija kursu vērtētāja. Vairākkārt piedalījusies valsts centralizēto eksāmenu vērtēšanā. 2002. gadā pedagoģei piešķirts nosaukums Gada skolotāja. I. Dejus audzēkņi valsts pārbaudes darbos saņem augstus vērtējumus.

 

Sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi, Izglītības pārvaldi un pilsētas un Latvijas skolotājiem I. Dejus jau daudzus gadus rīko Valodas svētkus. Svētki guvuši atzinību – 2008. gadā saņemta Eiropas atzinības zīme valodu apguvē. 2010. gadā skolotāja tika apbalvota ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu audzēkņu patriotiskajā audzināšanā.

 

I. Dejus ir vairāki vaļasprieki – ceļošana, psiholoģija un literatūra. Savos iespaidos viņa vienmēr dalās ar saviem audzināmajiem un kolēģiem.

 

2. Ira Dobičina – Pārventas bibliotēkas vecākā bibliotekāre

Ira Dobičina dzimusi Dundagā, bet kopš 1961. gada dzīvo Ventspilī. Absolvējusi Ventspils 1. ģimnāziju un pēc tam Latvijas Valsts Universitātes bibliotēku zinību un bibliogrāfijas nodaļu. No 1978. līdz 1984. gadam strādājusi Kandavas pilsētas bibliotēkā par tās vadītāju, kopš 1986. gada strādā Pārventas bibliotēkā. I. Dobičina ļoti daudz lasa, īpaši – ievērojamu cilvēku biogrāfijas. Tas palīdz darbā ar lasītājiem. Gandarījumu sniedz visi lasītāji, arī tie, kuri atnāk bēdīgā omā. Pēc viņas domām, diena ir izdevusies, ja lasītājs aiziet ar smaidu un labu grāmatu rokās. Pārventas bibliotēkai ir īpaša aura, par to jāpateicas lasītājiem, kuri izsaka savus ierosinājumus, idejas, meklē un sadarbojas ar bibliotekāriem. Šā gada kampaņas Uzslavē labu servisu ietvaros Pārventas bibliotēkas lasītāji visvairāk uzslavējuši un visatzinīgāk vērtējuši tieši I. Dobičinu.

 

Kopš 1990. gadu beigām bibliotēkā darbojas lasītāju klubs Labirints, kura darbība nav iedomājama bez I. Dobičinas zināšanām, ieteikumiem, līdzdalības kluba biedru tikšanās pasākumos, kā arī pieredzes grāmatu komplektēšanas jomā.

 

Brīvā laika prioritātes ir lasīšana, riteņbraukšana un īpašā draudzība ar sporta karalieni – pastaigu. Mīlestību uz grāmatām mantojusi arī meita Alīna.

 

3. Ēriks Eglītis – airēšanas treneris

Ērika Eglīša dzīve aizsākās Liepājā, bet skolas gaitas sāktas Jelgavā, kur 1962. gadā pabeigta vidusskola. 1965. gadā iegūta speciālā izglītība un tiesības strādāt par treneri, bet 1980. gadā ar izcilību absolvēts Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts. Izpildīti Sporta meistara normatīvi, gūti ievērojami panākumi Latvijas čempionātā smaiļošanā un pat laureāta tituls spartakiādēs valsts mērogā. Viņa dzīve nav iedomājama bez aktīva sporta un savas pieredzes sportā nodošanas jaunajai paaudzei.

 

1973. gadā Ē. Eglītis ar ģimeni pārceļas uz Ventspili un sāk strādāt sporta skolā Spars.

No 1978. gada līdz 1985. gadam treneris strādā ar Latvijas izlases dalībniekiem airēšanā. Ē. Eglītis ir Vissavienības kategorijas tiesnesis. Sevišķi viņu priecē savu audzēkņu sasniegumi – sagatavotie meistarkandidāti, sporta meistari, starptautiskie sporta meistari. Viņu vārdi ir izskanējuši ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, Eiropā, pasaules universiādēs. Trenera devums novērtēts, 2008. gadā piešķirot apbalvojumu nominācijā Mūža ieguldījums sportā. Apkopojis informāciju par Ventspils airēšanas vēsturi no pirmsākumiem 1930. gadā līdz pat mūsdienām – 2013. gadam. Par to tapis izdevums Ventspils airēšanas vēsture, kas šobrīd ir vienīgais tāds materiāls par vienu sporta veidu Ventspilī.

 

Aktīvajam trenera darbam beidzoties, sports joprojām ir viņa ikdienas dzīves sastāvdaļa. Kopš 2013. gada februāra Ē. Eglītis ir Olimpiskā centra Ventspils airēšanas bāzes Dampeļi pārvaldnieks.

 

4. Ramona Jankovska – PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts Apzaļumošanas iecirkņa vadītāja

Ramonu Jankovsku un viņas vadīto PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts Apzaļumošanas iecirkni pazīst daudzi. 1981. gadā viņa pabeidza Bulduru sovhoztehnikumu, iegūstot agronoma dārzkopja kvalifikāciju. Apzaļumošanas iecirkņa veikums ar savu ziedu bagātību priecē ne tikai mūs – ventspilniekus –, bet arī neskaitāmos pilsētas viesus. R. Jankovskas vadībā tiek apzaļumoti Ventspils pilsētas ielu posmi, parki, skvēri, kā arī platības pie jaunceltnēm. Viņa rūpējas arī par pilsētas sabiedriskās platības uzkopšanu. Atsaucīga, sirsnīga, sabiedriska, ar labu humora izjūtu. Viņai piemīt labas organizatora spējas, kas lieti noder vadītājas darbā. Vienmēr cenšas uzticētos darbus veikt kvalitatīvi, savlaicīgi un precīzi. Ir prasīga pret sevi un apkārtējiem.

 

Savu brīvo laiku labprāt pavada svaigā gaisā, rušinoties pa piemājas dārziņu, kā arī darbojoties virtuvē. Viņas pavārmākslu ir novērtējuši ne tikai ģimenes locekļi, bet arī darba kolēģi un draugi. Augstākā vērtība ir ģimene un patiesie draugi.

 

5. Arturs Lieģis – PSIA Ventspils reiss valdes priekšsēdētājs

Kaut nav dzimis ventiņš, Arturs Lieģis jau teju 12 gadus dzīvo un strādā Ventspilī. 1998. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, pirms tam – Kandavas lauksaimniecības tehnikumu. No 1994. līdz 2001. gadam bijis Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs, vadījis pilsētas sociālekonomisko un politisko dzīvi. Iepriekš strādājis privātajā biznesā. Šajos darbos gūtā pieredze noder Ventspils pilsētas pašvaldības SIA Ventspils reiss valdes priekšsēdētāja amatā, kurā A. Lieģis sāka strādāt 2001. gadā.

 

Viņa vadībā, pateicoties veiksmīgi organizētam darbam, uzņēmums ieguvis vairākus izcilus vērtējumus, ievērojami paaugstinājis sniegto pakalpojumu kvalitāti, sasniedzot starptautiski atzītu standartu līmeni. Šogad uzņēmums ieguvis Ilgtspējas indeksa Sudraba kategoriju un Labklājības ministrijas atzinību kā ģimenei draudzīgs komersants. Tas ir apliecinājums, ka arī turpmāk tiks sniegti augstākajām kvalitātes prasībām atbilstoši pakalpojumi un Ventspils reiss darbojas atbilstoši pašvaldības mērķiem un ir daļa no pilsētas, kas prezentē sevi kā ģimenei draudzīgu.

 

2012. gadā uzņēmums atzīts par drošāko pasažieru pārvadātāju valstī un otru drošāko autoparku Latvijā, bet uzņēmuma vadība iekļauta 184 Latvijas uzņēmumu efektīvāko vadītāju topā. 2011. gadā resertifikācijas audits atkārtoti apliecināja uzņēmuma darbu atbilstošu trīs starptautiski atzītu sertifikātu prasībām, kas ietver sevī kvalitātes vadības, vides pārvaldības, arodveselības un darba drošības pārvaldības sistēmas atbilstību. Pirmoreiz šāds apliecinājums tika saņemts jau 2008. gadā. Ieviešot integrēto vadības sistēmu, pašvaldības SIA Ventspils reiss sevi pieteica kā uzņēmums, kurā domā par ilgtspējīgu attīstību ne tikai sava uzņēmuma un pilsētas robežās, bet visas Latvijas mērogā.

 

A. Lieģis sevi uzskata par «mājcilvēku», kurš labi jūtas mājās, savā dārzā, taču nenoliedzami ir sabiedriski aktīvs, proti, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes locekli un viceprezidentu, vada pilsētas pasažieru pārvadātāju sekcijas darbu, kā arī līdzdarbojas vairākās darba grupās, kas saistītas ar jaunu likumu, MK noteikumu u.c. normatīvo dokumentu izstrādi, aizstāvēšanu LR Saeimā, Ministru kabinetā, Latvijas Pašvaldību savienības un starpministriju sarunās. Būdams uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, A. Lieģis popularizē veselīgu dzīvesveidu, atbalsta sava uzņēmuma komandas dalību dažādos sportiskos pasākumos.

 

6. Margarita Marcinkeviča – Ventspils muzeja direktore

Margarita Marcinkeviča ir ventspilniece kopš 2002. gada, kad sāka vadīt Ventspils Galveno bibliotēku. Bibliotēkas jomā paveiktais jau palicis pagātnē, lai gan daudzi Galvenās bibliotēkas darbības uzlabojumi, ko arī šobrīd bauda ventspilnieki, ir arī viņas nopelns. Piekrītot stāties Ventspils muzeja direktores amatā, M. Marcinkeviča saskārās ar jauniem izaicinājumiem, kas saistījās ne tikai ar nepieciešamību strauji apgūt un iekļauties jaunā kultūras dzīves sfērā. Muzejā sāka strādāt brīdī, kad tas piedzīvoja šajā gadsimtā savā attīstībā vēl nepieredzētu izrāvienu un pozitīvas pārmaiņas, kas saistītas ar neparasti daudziem jauniem projektiem ļoti īsā laika posmā. Veiksmīgi tika pabeigts projekts Vienīgā Baltijā vēsturiski saglabātā 600 mm šaursliežu dzelzceļa, kā kultūrvēsturiska objekta attīstība: iekļaušana Ventspils transporta struktūrā un starptautiskā tūrisma apritē, un Mazbānītis kļuvis par iecienītu kultūrtūrisma objektu gan ventspilniekiem, gan viesiem no Latvijas un ārvalstīm. Vēl vairāk – šaursliežu dzelzceļa līnija veidojas par plašāko un saistošāko šāda veida ekspozīciju Baltijas valstīs. Lai gan darbs pie projekta tika uzsākts iepriekšējās muzeja vadības laikā, tā veiksmīgais turpinājums un noslēgums tika realizēts, pateicoties M. Marcinkevičas prasmei iedziļināties, neatlaidībai un augstajām darba spējām. Ar muzeja direktores uzņēmību un spēju sevi ziedot darbam saistās arī Livonijas ordeņa pils atjaunošanas pabeigšana, strādājot pie Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide. Balva Livonijas ordeņa pils restaurācijas 2. kārtai skatē Gada labākā būve Latvijā 2011, Kultūras mantojuma gada īpašā balva un Latvijas Muzeju biedrības balva par gada ekspozīciju ir publisks apliecinājums viņas paveiktā darba nozīmīgumam. Svarīgāka par to ir apmeklētāju sirsnīgā atsaucība, apmeklējot Ventspils muzeju. Līdztekus Mazbānīša un pils aprūpēšanai šajā laikā notikusi Lielirbes baptistu lūgšanu nama pārcelšana uz Brīvdabas muzeju un ekspozīcijas izveide tajā, jaunas muzeja un Mazbānīša interneta mājaslapu radīšana, Ventspils hronikas projekta darba radikāla uzlabošana un daudzi citi muzeja darbu pozitīvā virzienā mainoši jauninājumi.

 

Pateicoties savam maģistra grādam sociālajās zinībās un personīgajām īpašībām, M. Marcinkeviča prot atrast kontaktu un piesaistīt muzejam piemērotus darbiniekus, ir iejūtīga vadītāja, labi izjūt nepieciešamību pēc kvalitatīviem uzlabojumiem, vienmēr piedalās dažādās muzeja aktivitātēs. Patīk ceļošana, teātris, labas grāmatas. Viņas mīlulis – samojeda šķirnes suns Sanijs – jau kļuvis par ierastu un draudzīgu muzeja apmeklētāju ar brīvbiļeti.

 

7. Gundega Mertena – laikraksta Ventas Balss galvenā redaktore

Dzimusi ventspilniece vai, kā pati mēdz uzsvērt, – ir īsts popiņš. Aktīva, ar līdera dotībām apveltīta jau kopš bērnības. Pēc augstskolas beigšanas 15 gadus strādājusi par skolotāju Zūru pamatskolā. Jau 10 gadus ir laikraksta Ventas Balss galvenā redaktore. Ikviens ventspilnieks ir liecinieks vietējā laikraksta progresam, spējai iet līdzi laikam, pilnveidoties saturiski un paplašināties interneta vidē. Daudzi ventspilnieki rīta cēlienu sāk tieši ar Ventiņas lasīšanu.

 

G. Mertenas vaļasprieks ir dārza kopšana un ziedu audzēšana. Arī redakcija ir kā dārznieku kolektīvs, kurš, gudri vadīts, ir spējis izaudzēt bagātīgu dārzu. Avīze ik dienu ventspilniekiem sniedz jaunu informāciju prātam un prieku par dzimtās pilsētas sasniegumiem sirdij. Iecienītas ir viņas viedokļu publikācijas, kuras bieži piedāvā netradicionālu un drosmīgu skatījumu uz vietēja, nacionāla un pasaules mēroga norisēm. G. Mertena ir spēcīga personība. Viņu labi raksturo pērkons, kas nogrand, – un pēc tam iestājas jauna lietu kārtība. Dzīves pieredze apliecina, ka tikai prasīgi vadītāji spēj nodrošināt mērķtiecīgu attīstību. Laikraksta Ventas Balss kvalitātes apliecinājums ir ventspilnieku mīlestība paaudžu paaudzēs. Un arī mēs, iedzīvotāji, varam nākt ar savām idejām, priekšlikumiem, arī kritiku, un veidot šo savu avīzi arvien interesantāku.

 

8. Anitra Niedre – koru diriģente

Diriģente un mūzikas pedagoģe Anitra Niedre dzimusi 1959. gadā Saldū. Mūzikas vilinājums viņu saista jau no bērnības, un arī izglītība tiek iegūta šajā jomā. 1979. gadā absolvē E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu, pēc tam 1983. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā iegūst mūzikas bakalaura grādu kordiriģēšanas specialitātē un pārceļas uz Ventspili; sāk strādāt Ventspils Mūzikas vidusskolā par kora diriģēšanas pedagogu un diriģēšanas nodaļas vadītāju, kā arī pārņem toreizējā zvejnieku kolhoza Sarkanā bāka sieviešu kora Venda māksliniecisko vadību.

 

Turpat 30 gadus sieviešu kora Vendas dziedātājas, klausot A. Niedres maigajam, sievišķīgajam, bet reizē spēcīgajam diriģentes zizlim, pilnveido savas kora muzicēšanas prasmes un ilgtermiņā stabili saglabā Ventspils labākā kora statusu. Tieši viņa ir tā, kas kora mākslinieciskajās izpausmēs meklē aizvien jaunas, nebijušas formas, jaunas sadarbības iespējas. Diriģente, iestudējot atsevišķas programmas, ir pierādījusi, ka amatierkorim pa spēkam ir gan senās mūzikas, gan džeza mūzikas, gan akadēmiskās mūzikas programmas kopā ar profesionāliem solistiem, iestudēti arī komponistu autorkoncerti. Sieviešu koris Venda aktīvi piedalās nozīmīgos pilsētas pasākumos. Koris jau vairākkārt ir bijis Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku koru karu finālists, atkārtoti izvirzīts dalībai koru karos arī šovasar.

 

Pateicoties enerģiskai un aktīvai diriģentes darbībai, Vendas sievišķīgās balsis ir priecējušas klausītājus arī Vācijā, Grieķijā, Bulgārijā, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Maltā, Čehijā, kur no dažādiem festivāliem mājup atvestas dažādas godalgas un diplomi. Ar apbrīnojamu enerģiju no 2003. gada vada arī vokālo ansambli Mundus, ievada mūzikas pasaulē jaunos, topošos mūziķus, strādājot ar pašas nodibinātās muzikālās studijas Mazā Prinča planētas audzēkņiem. Šogad martā III Latvijas mūzikas skolu koru un ansambļu konkursā Lai skan! B kategorijā uzvaru guva viņas vadītais Mūzikas vidusskolas kora klases audzēkņu koris Nošu planētas. Pati uzskata, ka panākumu pamatā ir kopdarbība ar Rudīti Tālbergu.

 

A. Niedre labi jūtas mežā, un varbūt tieši tur kādu jaunu noti dziesmai nodzied putnu koris. Diriģentes meita Rīgā turpina apgūt dizaina mākslu.

 

9. Maira Ozola – Ventspils 4. vidusskolas skolotāja

Mairas Ozolas dzimtā puse ir Liepājas rajona Tāšu ciems. 1969. gadā beigusi V. Lāča Valsts pedagoģijas institūtu, iegūstot vidusskolas matemātikas skolotājas kvalifikāciju. Kopš Ventspils 4. vidusskolas dibināšanas 1969. gadā strādā skolā par matemātikas skolotāju pamatizglītības un vispārējās izglītības programmās. Visus darba gadus, izņemot pēdējos divus, ir bijusi arī klases audzinātāja.

 

Rūpīgi gatavojas ikvienai mācību stundai. Tās tiek vadītas mērķtiecīgi un ir metodiski pareizi plānotas. M. Ozolas skolēniem ir ļoti noturīgas un precīzas zināšanas matemātikā. 2011./2012. m.g. visi izglītojamie matemātikas centralizētajā eksāmenā ieguva tikai A, B un C vērtējumu (94% ieguva A un B vērtējumus), kas bija labākais rezultāts Ventspils pilsētas vidusskolās. Pēc skolas beigšanas skolotājas M. Ozolas skolēni sekmīgi mācās augstskolās ar matemātiku saistītajās specialitātēs. Divdesmit gadu garumā pedagoģe vada pilsētas matemātikas skolotāju metodisko apvienību, rūpīgi pārdomā un organizē pilsētas matemātikas olimpiādes, 6. un 9. klašu pārbaudes darbu centralizētu labošanu. Vairākus gadus ir piedalījusies valsts matemātikas centralizētā eksāmena vērtēšanā un ieguvusi Izglītības satura un eksaminācijas centra ārštata metodiķa statusu.

 

2010. gadā pedagoģei piešķirta AS Swedbank balva – portatīvais dators par kvalitatīvu matemātikas mācīšanu. Pēdējo triju gadu garumā par audzēkņu izcilajiem sasniegumiem centralizētajā eksāmenā matemātikā M. Ozola ieguvusi Ventspils pilsētas pedagoģiska darba inovācijas fonda laureātes nosaukumu.

 

Skolotājas vaļasprieks ir laikrakstu lasīšana.

 

10. Daina Paipala – pašvaldības iestādes Sporta pārvalde vadītāja

Daina Paipala ir dzimusi ventspilniece. Beigusi Ventspils 4. vidusskolu, pēc tam studējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā vieglatlētikas specializācijā. Latvijas Universitātē iegūts arī maģistra grāds pedagoģijas vadības zinātnē.

 

Darba gaitas D. Paipala uzsākusi Ventspils novada bērnu un jauniešu sporta skolā, strādājot par sporta metodiķi, bet vēlāk direktori. Strādāts arī par direktori Popes pamatskolā, bet no 2001. gada ir Ventspils Sporta pārvaldes vadītāja.

 

D. Paipala ir pilsētas sporta dzīves organizatore un aktīviste. Ventspils lielo sporta pasākumu, tai skaitā Latvijas 1. un 2. olimpiādes, Latvijas Jaunatnes olimpiāžu, dažādu sporta veidu Eiropas čempionātu, koordinatore. Tautas sporta pasākumu iniciatore un organizatore.

 

D. Paipalas vaļasprieki ir aktīvs dzīvesveids, sports un dārza darbi. Viņas ģimene ir ļoti sportiska – dzīvesbiedrs Agris ir sporta un arī angļu valodas pedagogs.

 

11. Irīna Plotņikova – ārsteradioloģe diagnoste

Irīna Plotņikova 1991. gadā beigusi Krimas Medicīnas institūtu. 1997. gadā par viņas mājām kļuva Ventspils, uzsāktas darba gaitas Ventspils slimnīcas diagnostikas nodaļā par rentgenologu, šobrīd ir radioloģe diagnoste. Periodiski pilda diagnostikas nodaļas vadītāja pienākumus. Regulāri paaugstina savu kvalifikāciju, apmeklējot seminārus, kursus, konferences un kongresus Latvijā un ārvalstīs. Interesējas par sasniegumiem un jauninājumiem medicīnas zinātnē, bet iegūtās profesionālās zināšanas un pieredzi pielieto ārstnieciskajā darbā. I. Plotņikova ir prasīga pret sevi un kolēģiem, pretimnākoša, saprotoša un iejūtīga attiecībā pret darba kolēģiem un pacientiem.

 

Izglīto pacientus tālākai slimības rehabilitācijai mājas apstākļos. Regulāri saņem labas pacientu atsauksmes vietējos plašsaziņas līdzekļos. Specializējusies gan kā mamogrāfijas, gan kā ultrasonogrāfijas ārsts, veic doplerogrāfijas metodi. Ārste saņēmusi titulu Gada ārsts 2010 par profesionalitāti, sirsnību, iejūtību un citām svarīgām īpašībām.

 

Brīvajā laikā sporto, piekopj aktīvu dzīvesveidu, kopā ar ģimeni daudz ceļo, lai mainītu ierasto vidi, kā arī iepazītu citas valstis un cilvēkus.

 

12. Salvis Roga – VATP Biznesa inkubatora vadītājs

Salvis Roga ir dzimis liepājnieks. Pēc vidusskolas beigšanas Liepājā ieradās studēt Ventspils Augstskolā, kur ieguva bakalaura un maģistra grādu vadībzinībās. Jau 14 gadus kopā ar savu ģimeni – sievu un 3 bērniem – uzskata sevi par ventspilnieku un lepojas ar pilsētu, kurā viņa vadībā jau septīto gadu veiksmīgi strādā Biznesa inkubators.

 

S. Roga sevi pierādījis kā atbildīgs, kompetents un godprātīgs vadītājs, kura darba rezultāti tiek pamanīti arī ārpus mūsu pilsētas – Ventspils Biznesa inkubators tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Latvijā.

 

Ar savu apbrīnojamo enerģiju un entuziasmu iedvesmo ne tikai kolēģus, bet arī cilvēkus, kuri domā par sava biznesa uzsākšanu. Prot atrast īstos vārdus un iedrošināt ikvienu, kas meklē padomu un atbalstu ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos.

 

Ar prieku pēc visnotaļ saspringtas darbdienas atrod laiku un spēku arī sportiskām aktivitātēm. Aktīvākais un nozīmīgākais viņa hobijs ir futbols, kurā sasniedzis izcilus rezultātus, par ko, protams, nebrīnās tuvinieki, draugi un kolēģi, jo viņš visu dara ar pilnu atdevi un no sirds. Tā teikt – visu vai neko.

 

13. Egons Spalāns – Ventspils Digitālā centra direktors

Kaut gan Egons Spalāns ir rīdzinieks jau trešajā paaudzē, viņa darba gaitas jau kopš 2000. gada saistītas ar Ventspili. Lai arī pēc izglītības ķīmiķis, viņš izvēlējies saistīt savu profesionālo darbību ar informācijas tehnoloģijām.

Ventspils pilsētai sadarbība ar E. Spalānu aizsākās 2000. gadā, kad viņš kā projekta vadītājs tika piesaistīts projekta e-Ventspils ieviešanai. Lai turpinātu attīstīt projekta e-Ventspils rezultātus, 2003. gadā tika izveidota pašvaldības iestādi Ventspils Digitālais centrs, kuras vadīšanu uzticēja E. Spalānam.

 

Visus šos gadus viņš ir palīdzējis attīstīt mūžizglītības iespējas pilsētā, izveidojis vietu, kur pilsētas viesi un iedzīvotāji var piekļūt tehnoloģijām, palīdzējis veidot un attīstīt pašvaldības IT infrastruktūru, kā rezultātā Ventspils pašvaldība par IT attīstību ir saņēmusi vairākas augstas balvas Eiropas mērogā un ir atzīts līderis IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

 

E. Spalāns ir precējies, ģimenē aug divi bērni. Vaļasprieki – kalnā kāpšana, dārzkopība.

 

14. Diāna Zaļepska – SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca vecmāte

Ventspilniece Diāna Zaļepska 1984. gada 1. aprīlī pēc Paula Dauges Rīgas 1. medicīnas skolas beigšanas sākusi strādāt Ventspils slimnīcas dzemdību nodaļā par vecmāti.

 

Jaunās māmiņas labprāt uzticas viņas rokām, profesionalitātei, sirsnībai, iejūtībai un citām svarīgām īpašībām. Vienmēr interesējas par sasniegumiem un jauninājumiem medicīnas zinātnē, dzemdniecībā. Iegūtās profesionālās zināšanas un pieredzi prasmīgi pielieto savā ikdienas darbā. D. Zaļepska ir zinoša, pretimnākoša, saprotoša un iejūtīga attiecībā pret darba kolēģiem un pacientiem. Regulāri saņem labas pacientu atsauksmes vietējos plašsaziņas līdzekļos. D. Zaļepska saņēmusi titulu Gada kolēģis 2009, Gada kolēģis 2010 un Gada kolēģis 2011.

 

Brīvajā laikā patīk lasīt grāmatas un strādāt dārzā, atrasties pie dabas, ir sportiska un piekopj aktīvu dzīvesveidu.