Rūpēsies par būvniecībā strādājošo kvalifikācijas un zināšanu paaugstināšanu

Šobrīd būvniecībai visā Eiropā kā viens no svarīgākajiem mērķiem tiek izvirzīts ilgtspējības jautājums, kas ietver gandrīz nulles enerģijas jeb ļoti zema enerģijas patēriņa (ZEP) ēku būvniecību, sākot ar 2020. gadu, esošo ēku renovāciju, sasniedzot ļoti zemu enerģijas patēriņu, un atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu izmantošanu.

Augsta strādājošo kvalifikācija renovācijas un būvniecības projektos ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā būtu ekonomiski pamatoti un tiktu sasniegts enerģijas un resursu patēriņa un izmaksu samazinājums. Lai paaugstinātu strādājošo zināšanas un prasmes, nepieciešams radīt gan pieprasījumu pēc kvalificētiem strādniekiem, gan arī vidi, kas ļautu šo kvalifikāciju paaugstināt.

No būvnieku aptaujas, kas realizējuši projektus ar mērķis samazināt enerģijas patēriņu un izmantot AER, redzams, ka strādniekiem lielākoties nav nepieciešamo zināšanu un prasmju. Liela daļa nepieciešamās prasmes mēģina apgūt pie meistara būvobjektā. Bet darba devējs no strādnieka/speciālista objektā jau gaida noteiktu operāciju pārzināšanu un izpildi. Aptaujātie būvnieki atzīst, ka nepieciešams daudz laika, lai apmācītu strādniekus un sagatavotu patstāvīgam darbam. Līdz ar to ļoti liels izaicinājums ir strādājošo attieksmes maiņa pret veicamo darbu un lielākas patstāvības un paškontroles attīstība.

Veiktā analīze liecina ka, lai sasniegtu izvirzītos enerģijas un klimata mērķus līdz 2020. gadam, nepieciešams gan palielināt profesionālo izglītības iestāžu absolventu skaitu, tā arī veikt pieaugušo pārkvalifikāciju. Kvalificētu strādnieku piedāvājums būs ievērojami mazāks nekā pieprasījums. Atbilstoši esošās situācijas analīzei var prognozēt, ka pieprasījums pēc strādājošajiem uz 2020. gadu būvniecībā palielināsies un to būs grūti apmierināt.

Pie nosacījuma, ja būs pietiekošas investīcijas renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projektos, pieaugs darbaspēka deficīts, kas savukārt radīs darbaspēka izmaksu pieaugumu. Strādājošo darba alga būvniecībā pieaugs, un tas veicinās papildu darbaspēka pieplūdumu no citām tautsaimniecības nozarēm. Neizvirzot prasības attiecībā pret strādājošo kvalifikāciju un nenodrošinot iespēju cilvēkiem ātri pārkvalificēties, draud atkārtoties būvniecības buma laikā piedzīvotais, kad lielu daļu no darbiem, kam nepieciešamas specializētas zināšanas, veica mazkvalificēti strādnieki. Esošās situācijas analīzes rezultātā iegūtie secinājumi apspriesti un iespējamie risinājumiem izdiskutēti vairākos semināros Latvijā un ārvalstīs. Kopā ar ekspertiem un atbildīgo ministriju pārstāvjiem tika organizētas paneļdiskusijas, lai kopīgi risinātu aktuālos jautājumus.

Būvniecībā strādājošo kvalifikācijas paaugstināšana, lai sasniegtu 2020. gada klimata un enerģijas mērķus, skar vairākas jomas: izglītība, būvniecība, vide un enerģētika. Tādēļ projekta „Build Up Skills — Latvija” ietvaros kopā tika aicināti enerģētikas, būvniecības un izglītības eksperti, lai kopīgiem spēkiem izstrādātu priekšlikumus būvniecībā strādājošo kvalifikācijas un zināšanu paaugstināšanai:

• lai renovāciju rezultātā tiktu sasniegts zems enerģijas patēriņš ēkās un veiktie darbi atbilstu augstiem kvalitātes standartiem,

• lai atjaunojamie energoresursi (AER) tiktu izmantoti efektīvi,

• lai jaunās ēkas tiktu būvētas atbilstoši „nulles enerģijas patēriņa ēkas” rādītājiem.

„Build Up Skills — Latvija” projekta partneri ir Rīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Latvijas Vides investīciju fonds un Latvijas Būvnieku asociācija.

Rīcības plāns izstrādāts, balstoties uz pašreizējās situācijas analīzi, kas raksturoja būvniecības tirgū strādājošo zināšanas un prasmes, kā arī situāciju būvniecībā kopumā. Esošās situācijas analīzes mērķis bija noteikt pieprasījumu pēc būvniecībā strādājošajiem un prognozēt pieprasījumu nākotnē līdz 2020. gadam, lai izpildītu Latvijas klimata un enerģijas mērķus. Esošās situācijas raksturojums un izstrādātā prognoze kalpoja kā pamats tālākām diskusijām ar visām ieinteresētajām pusēm par rīcības plāna izstrādi. Rīcības plānam tika nosprausti sekojoši mērķi:

• Paaugstināt būvniecībā strādājošo zināšanas un prasmes 2020. gada klimata un enerģijas mērķu sasniegšanai;

• Veicināt apmācības programmas, kas sniedz zināšanas un prasmes par ZEP ēku būvniecību, AER efektīvu izmantošanu un esošo ēku renovāciju;

• Būvniecībā augsti kvalificētu strādnieku nepieciešamība tiek vispāratzīta un to izmantošana tiek veicināta vai padarīta par obligātu.

Izstrādātais rīcības plāns var šķist pietiekoši liels izaicinājums kā izglītības tā arī būvniecības nozarei, bet izstrādātie uzdevumu veidoti ar mērķi palīdzēt izpildīt „20-20-20” klimata un enerģijas mērķus. Rīcības plāns paredz, ka īsi apmācības kursi par nulles enerģijas ēku būvniecību un renovāciju sasniedzot ļoti zemu enerģijas patēriņu ēkās, būtu nepieciešama lielākajai daļai būvniecībā nodarbināto. Pieredzējušu esošo strādnieku kvalifikācijas paaugstināšanu iespējams veikt pietiekami īsā laikā, piemēram, veidojot intensīvus apmācības kursus, būvobjektā uz vietas, ko varētu īstenot kopā ar profesionālās izglītības iestādēm, mācību centriem, būvmateriālu un tehnoloģiju piegādātājiem. Tāpat nepieciešams apmācības vadītāju (skolotāju) sagatavošana.

Vairāk informācijas par projektu „BUILD UP Skills — Latvija” , kā arī Rīcības plānu "Būvniecībā strādājošo kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana 2020.gada enerģijas un klimata mērķu sasniegšanai"var atrast mājas lapā:http://www.kurzemesregions.lv/projekti/Programma_Intelligent_Energy_Europe/Latvijas_energoefektivas_buvniecibas_attistibas_strategija_EEBR-LV