Latviešu kļūst mazāk

Interesanti, ka, samazinoties latviešu skaitam, viņu īpatsvars nedaudz pieaug. Šāda situācija vērojama gan valstī kopumā, gan Ventspilī un novadā. Latvijā 2010. gada 1. janvārī reģistrēti 1 338 682 latvieši, kas ir 59,4% no iedzīvotāju kopskaita. Savukārt 1. jūlijā, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, valstī bija 1 334 930 latvieši.

Lai gan procentuāli pret iedzīvotāju kopskaitu tas ir par 0,1 procentpunktu vairāk, absolūtie skaitļi liecina, ka latviešu kļūst arvien mazāk – sešos mēnešos samazinājums ir 3752. Līdzīgi ir arī Ventspilī un novadā. Pilsētā latviešu skaits pusgada laikā samazinājies par 81, un 1. jūlijā Ventspilī reģistrēti 23 463 pamatnācijas pārstāvji. Procentuāli tomēr vērojams pieaugums – arī par 0,1%, sasniedzot 55%. Savukārt novadā pirmajā pusgadā fiksētais latviešu skaits ir 12 145 (par 67 mazāk nekā janvārī), bet īpatsvars pieaudzis pat par 0,2 %.

Izrādās, latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pakāpeniski pieaug pēdējos desmit gadus – kopš 2000. gada par 1,6%. Ķīlis par drusku smieklīgu uzskata šī fakta uzsvēršanu, viņaprāt, tā ir statistiska manipulācija, jo latviešu skaits jau var palielināties, samazinoties citām tautībām, kā tas arī ir.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gada sākumā Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs bijis šāds: 59,4% no Latvijā dzīvojošajiem bija latvieši, 27,6% – krievi, 3,6% – baltkrievi, 2,5% – ukraiņi, 2,3% – poļi, 1,3% – lietuvieši, pa 0,4% – ebreji un čigāni, 0,1% – igauņi un pārējās tautības. Tomēr iedzīvotāju kopskaits turpina samazināties – pusgada laikā valstī uzskaitīti par 9296, Ventspilī – par 228, bet novadā – par 104 cilvēkiem mazāk. Cik šie dati bijuši precīzi, varēsim noskaidrot, salīdzinot Iedzīvotāju reģistra dotos un nākamā gada tautas skaitīšanā fiksētos. Ķīlis šo situāciju komentē šādi: „Nepatīkamā tendence samazināties iedzīvotāju, arī latviešu, skaitam ilgst jau 20 gadu. Šajā laikā mēs esam pazaudējuši aptuveni 16% iedzīvotāju.

Ja saglabāsies zemā dzimstība, tas var turpināties vēl 10-15 gadu. Tās ir demogrāfiskā akluma sekas, jo ir piedāvāti dažādi problēmas risinājumi. Turklāt samazinājums notiek arī migrācijas procesu rezultātā, un ilgākā laika posmā tā ir visai nelabvēlīga situācija. Kā to var atrisināt? Ar nopietnu dzimstības un reimigrācijas politikas izstrādi.”