Aptauja: 95% Latvijas iedzīvotāju prot vismaz vienu svešvalodu

Savukārt vismaz divas valodas tādā līmenī, lai varētu sarunāties, prot vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju, bet vismaz trīs valodas - 13% iedzīvotāju. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.

"TNS" sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Goško norāda, ka Latvijas iedzīvotāji svešvalodas zina būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Attiecīgi - vismaz vienu svešvalodu zina 54% eiropiešu, vismaz divas svešvalodas - 25% eiropiešu, vismaz 3 svešvalodas - 10% eiropiešu, savukārt nevienu svešvalodu nezina 46% Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu.

Pētījuma dati atklāja, ka lielākā daļa jeb 65% Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas izmanto, skatoties filmas vai televīzijas pārraides, klausoties radio. Savas svešvalodu zināšanas saskarsmē ar draugiem izmanto 54% respondentu, bet darbā - tiešās sarunās un telefonsarunās - 42%. Turklāt 38% atzīst, ka svešvalodu zināšanas noder, izmantojot internetu, bet 27% - lasot grāmatas, laikrakstus vai žurnālus. Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes izmanto, pavadot atvaļinājumu ārvalstīs.

Desmitā daļa iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes pielieto citā veidā, bet 4% iedzīvotāju norādījuši, ka nav nepieciešamības pielietot svešvalodu zināšanas.

Runājot par jaunu svešvalodu apgūšanu vai esošo valodas prasmju pilnveidošanu, Latvijas iedzīvotāji kā galvenos iemeslus, kas viņus pamudinātu apgūt svešvalodas, visbiežāk norāda bezmaksas apmācības. Tā norādījuši 42% aptaujāto. Ceturtdaļa gan norāda, ka to darītu, ja tādējādi izdotos iegūt amata paaugstinājumu un būtu labākas karjeras iespējas. 22% to darītu, lai būtu iespējas strādāt ārzemēs.

Teju piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju būtu gatavi apgūt jaunas svešvalodas vai pilnveidot svešvalodu prasmes, ja viņiem par to maksātu, taču 17 - ja būtu iespēja mācīties valodu valstīs, kur tā ir pamatvaloda, kā arī, ja pēc valodas apguves būtu iespējas ceļot uz ārzemēm.

Daļa aptaujāto jeb 14% būtu gatavi mācīties svešvalodas, ja darba devējs ļautu svešvalodu apgūt darba laikā, 12% - ja apmācības būtu pieejamas internetā, bet 11% - ja būtu iespējams atrast kursus, kas atbilstu darba režīmam, grafikam. Ja labi svešvalodu kursi būtu pieejami televīzijā vai radio, valodu būtu gatavi mācīties 8% aptaujāto, bet 9% iedzīvotāju norādījuši citus iemeslus, kuri viņus pamudinātu apgūt vai pilnveidot svešvalodas.

Desmitā daļa gan atzinusi, ka nevēlas mācīties vai uzlabot nevienu svešvalodu.

LETA