Mīti un taisnība par siltināšanu

Piedaloties iedzīvotāju sapulcēs, Ventspils nekustamo īpašumu tehniskais direktors Valerijs Pļiskovs apkopojis galvenos mītus jeb kļūdainos priekšstatus, kas nereti traucē iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par labu mājas siltināšanai.

Mīts nr. 1. Iedzīvotāji baidās ņemt kredītu. Iespējams, šīs bailes palikušas no tiem laikiem, kad daudzi ņēma kredītus bankā un nevarēja tos atmaksāt, tāpēc zaudēja savu īpašumu. Dzīvojamo māju renovācijai apsaimniekotāji arī ņem kredītus, un iedzīvotāji baidās, ka viņu dzīvokļi būs ieķīlāti bankā uz 15 gadiem. «Kredītu ņem nevis dzīvokļa īpašnieks, bet apsaimniekotājs. Iedzīvotājus tas ietekmē tikai tādējādi, ka tiks paaugstināta maksa par mājas apsaimniekošanu. Turklāt dzīvokļi netiek ieķīlāti bankā un īpašnieki var tos mainīt vai pārdot,» saka Pļiskovs.

Mīts nr. 2. Mājas dubultās ķieģeļu sienas jau tāpat ir gana biezas un labi uztur siltumu. Siltinājums nesniegs lielu efektu. «Pieredze rāda, ka, siltinot tikai māju gala sienas, temperatūra dzīvokļos paaugstinās par trīs grādiem pie tādas pašas siltumpadeves. Tas apstiprina to, ka sienas pašas par sevi siltumu netur,» kļūdaino minējumu noliedz Pļiskovs. Savukārt gaisa temperatūras paaugstināšana dzīvokļos (jeb siltuma zudumu samazināšana) par vienu grādu palīdz ietaupīt vismaz 6%. Kad mājas sienas ieģērbj siltinājumā, tās izžūst, savukārt sausas sienas pašas par sevi kļūst par labiem siltuma izolatoriem. Tas pats notiek ar bēniņu vai pagraba siltināšanu. Ja pilnībā nosiltina visas mājas konstrukcijas, tad ietaupījums pieaug vairākkārt, piebilst Pļiskovs.

Mīts nr. 3. Pēc siltināšanas dzīvokļos parādās pelējums. «Ja nodrošina pareizu telpu ventilāciju, tad nekāda pelējuma nebūs,» apstiprina Pļiskovs. Energoaudits norāda uz to, ka caur sienām notiek tikai 1% gaisa apmaiņas, pārējā daļa notiek ar vēdināšanu. Ja ir pareiza gaisa apmaiņa un gaisa mitrums dzīvoklī nepārsniedz 60%, pelējums neveidojas. Projektējot renovāciju, gaisa pieplūdes ierīko vai nu logos, vai arī sienās. «Nereti gadās, ka pelējums dzīvokļos bijis jau pirms mājas siltināšanas un iedzīvotāji domā, ka pēc siltināšanas tas pats no sevis pāries. Lai atbrīvotos no pelējuma, ir jāizmanto speciāli līdzekļi,» saka Pļiskovs.

Mīts nr. 4. Pēc siltināšanas iedzīvotāji nejūt līdzekļu ietaupījumu, jo 15 gadus ir jāmaksā kredīts. «Plānojot renovāciju, apsaimniekotājs ņem kredītu uz 15 gadiem ar tādu aprēķinu, lai kopējais maksājums par apkuri, kredīts un mājas apsaimniekošana kredīta atmaksas laikā nepārsniegtu siltuma un mājas apsaimniekošanas maksājumu summu pirms renovācijas, skaidro Pļiskovs.