Atlaiž, jo bija cilvēcīgi

Viņi pārdeva ne vien degvielu, sviestmaizes un kafiju, bet arī labas sajūtas. taču viņiem bezkaislīgi, pazemojošā veidā, lika pamest darbu.

Nu jau bijušie Statoil Ventspils degvielas uzpildes stacijas darbinieki, tagad bezdarbnieki, šīs otrdienas notikumus atceras kā kriminālfilmu cienīgu sižetu. Vienā dienā no labākajiem darbiniekiem Latvijā viņi kļuva par, pēc Statoil centrālās Latvijas vadības skatījuma, likumu pārkāpējiem, kuri pelnījuši atlaišanu.

Darbu zaudējuši deviņi Ventspils darbinieki. Darba attiecības nav pārtrauktas vien ar laukuma strādnieku un tiem, kuri otrdien rīdziniekiem nebija sasniedzami.

Statoil Fuel & Retail Latvia komunikāciju vadītājs Artūrs Eglītis skaidro, ka darba attiecības ar Ventspils kolektīvu ir pārtrauktas, ievērojot visus Darba likumā un darbinieku darba līgumos minētos nosacījumus. No sīkākiem skaidrojumiem par pārkāpumiem uzņēmums atturas.

Linda Prūse, kura Ventspils degvielas uzpildes staciju vadīja 17 gadus, nenoliedz ventspilniekiem inkriminētos pārkāpumus, taču norāda, ka tie nav vērtējuma, kā tādi, par kuriem jāatlaiž no darba, vēl jo vairāk tik pazemojošā un necilvēcīgā veidā, kā tas izdarīts. Prūse atceras, kā otrdienas rītā, pēc tam, kad pirmdien no Rīgas biroja tika saņemts paziņojums, ka 6. novembrī Ventspilī ieradīsies Latvijas mazumtirdzniecības vadītājs un personāla daļas vadītāja, kas «ir ierasta prakse, tad, ja vadība izbrauc paskatīties, kā tauta dzīvo,» Ventspils darbinieki kā noziedznieki tika iespiesti katrs savā kaktā, panākot viņu parakstu par darba attiecību izbeigšanu uz abpusējas vienošanās pamata. Informācija par sapulci bijis vien iegansts, lai darbiniekus sapulcētu vienuviet, neļaujot savstarpēji apspriesties un novērtēt situāciju.

«Daudzi mums jautā, kādēļ parakstījāt,» atklāj Prūse, neslēpjot, ka no rīdziniekiem bijis uzstādījums – vai nu tiksiet atlaisti ar tādu pamatojumu, kas liegs saņemt bezdarbnieku pabalstu, vai arī savstarpēji vienojoties, parakstot jau sagatavotos dokumentus.

«Vēlamies ventspilniekiem, visiem mūsu uzticamajiem šoferīšiem pateikt, ka mēs neesam zagļi – ne salātu, ne mērču, ne degvielas, ne naudas.

Nenoliedzam, ka esam izdarījuši disciplināros pārkāpumus. Ja mēs tos sāksim paust, tie visi kā viens liksies smieklīgi,» sakot paldies par uzticību un atbalstu ventspilniekiem, atklāj bijušais Statoil Ventspils kolektīvs. Tas neslēpj, ka uzņēmuma augstā ētikas un iekšējās kārtības latiņa ne vienmēr saskan ar cilvēcīgo. Un tieši ventspilnieku mēģinājums balansēt starp šo cilvēcīgo un uzņēmumu, kā arī likumu ētiku, kļuvis par iemeslu tam, kādēļ no darba palūdz aiziet citādi cienītiem, labiem un ilggadējiem darbiniekiem.

«Statoilā ir noteikums, ka produkti, kuriem beidzies termiņš, ja tādi palikuši, jāsamīca un jāiemet mēslu kastē, bet mēs tos salikām maisos un novietojām pilsētas atkritumu kastēs. Protams, es zinu, ko man teiktu Statoil – ja to kāds apēdīs, saindēsies, mēs būsim vainīgi. Taču, zinot, kādos standartos tās maizes ir uztaisītas, tāda iespēja ir niecīga. Tieši otrādi – es zinu, ka kādam tas ir remdējis badu. Tāds ir viens no man zināmajiem maniem pārkāpumiem,» stāsta Prūse. Lielākai daļai darbinieku kā pārkāpums norādīts tas, ka viņi vairāku klientu pirkumus iesituši vienā čekā, kā arī tas, ka bageti, kas kā paraugs stāv vitrīnā un nekad netiek pārdota klientiem, tie pagatavojuši bez cimdiem.

«Statoil ir tāda sacensība – panākt, ka viens cilvēks atstāj pēc iespējas vairāk naudas, tādēļ pārdevējam ir pienākums piedāvāt vēl ko bez tā, ko klients prasa. Daudziem no darbiniekiem tā bija problēma, viņi nāca uz darbu, lai laipni un kvalitatīvi pārdotu tieši to, ko klientiem vajag,» savus bijušos darbiniekus aizstāv vadītāja, neslēpjot, ka šī iemesla dēļ atļāvušies interpretēt – panākot, ka izpilda uzņēmuma prasību, bet reizē neapgrūtina klientus. «Piemēram, ja ienāca divas draudzenes un katra pirka kafiju, čeku izsitām tikai vienu, panākot, ka ir nevis divi pirkumi pa Ls 0,99, bet viens pa Ls 1,88,» atklāta ir Prūse.

«Lai vai kāds ir mūsu atlaišanas iemesls, neviens no tiem nav tāds, kas būtu vērsts pret klientiem, tie ir apkalpoti pēc tīrākās sirdsapziņas un augstākajā kvalitātē (šajā brīdī Linda Prūse apklust, cenšoties novaldīt asaras). Drīzāk, viņiem ir ieliktas trīs salātu lapas vai mērce vairāk,» viņas teikto apstiprina arī pārējie. Viņi uzskata, ka vadības nežēlastībā krituši tādēļ, ka bija neērti korporatīvajam uzņēmuma stilam, nebija pakļāvīgi robotiņi.

Turpinājumu lasiet pirmdienas laikrakstā "Ventas Balss"!