Divas pašvaldības ēkas atbilst „pasīvās mājas” standartam

Abos gadījumos konstatēti teicami rezultāti.

Gaiscaurlaidības mērījumos konstatē gaisa apmaiņas kārtu jeb gaisa apmaiņas apjomu pret iekšējo telpas gaisa tilpumu, mēra, cik blīvi ēka uzbūvēta. Neblīvām ēkām raksturīga nekontrolējama aukstā gaisa ieplūde iekštelpās un siltā gaisa noplūde uz āru. Savukārt blīvi uzbūvētās ēkās nekontrolējama gaisa apmaiņa starp ēkas iekštelpu un ārējo vidi ir minimāla.

„Pasīvās mājas” standartā definētais ēkas blīvuma rādītājs n₅₀ nevar pārsniegt 0,6 h^-1 tas savukārt nozīmē, ka kopējais ēkas iekštelpu gaisa tilpums ar āra gaisu pie 50 paskālu liela spiediena starpības starp iekštelpām un āra vidi nevar apmainīties vairāk, kā 0,6 reizes stundā.

Spiedienu atšķirība 50 paskāli ir adekvāta 9 m/s stipra vēja iedarbībai uz ēkas visām ārējām konstrukcijām.

Latvijas būvnormatīvi paredz būtiski sliktākus ēkas gaisa caurlaidības rādītājus, piemēram, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem sasniedzamais normatīvais gaiscaurlaidības rādītājs ir tikai 3,0 1/h.

Abām pārbaudītajām ēkām, kurām saskaņā ar projektu nosacījumiem jāatbilst „pasīvās mājas” standartam, mērījumu rezultātā tika iegūti ievērojami labāki rādītāji – poliklīnikas jaunbūvē ēkas blīvuma rādītājs n₅₀ = 0,39 1/h, bet domes ēkā n₅₀ = 0,34 1/h, tādējādi apliecinot veikto darbu augsto kvalitāti.

„Blower Door” tehnoloģija ir visā pasaulē atzīta un plaši pielietota ēku blīvuma pārbaudes metodika, kas ļauj izmērīt ēkas gaiscaurlaidību un identificēt konkrētas defektu vietas konstrukcijās jeb noteikt, cik ēkā ir „caurumu”, caur kuriem siltums var pazust no ēkas.

Tik labi ēku gaiscaurlaidības rādītāji līdz šim Latvijā nav tikuši sasniegti – apliecināja gan domes ēkas tehniskā projekta autors arhitekts Ervīns Krauklis, gan gaiscaurlaidības mērījumu veicējs būvfizikas speciālists Andris Vulāns. No energoefektivitātes viedokļa tas nozīmē, ka šajās pēc platības lielajās sabiedriskajās ēkās siltuma zudumi caur dažādiem „caurumiem” konstrukcijās nebūs lielāki kā nelielā privātmājā.

„Esam gandarīti ar sasniegto rezultātu gaiscaurlaidības mērījumos. Tas apliecina, ka celtnieki savu darbu paveikuši kvalitatīvi, un tā rezultātā būtiski samazināsies šo ēku izdevumi par siltumenerģiju, ļaujot pašvaldībai ietaupīt līdzekļus. Piemēram, saskaņā ar plānoto, domes ēkas izdevumi apkurei samazināsies vairāk nekā 11 reizes, ik gadu ietaupot ap 15 tūkstošiem latu,” norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.

Poliklīnikas jaunbūvē būvdarbus atbilstoši noslēgtajam būvdarbu līgumam veic Pilnsabiedrība „Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība, RBSSKALS Būvsabiedrība un Ostas celtnieks”, savukārt Ventspils pilsētas domes renovāciju veic SIA „Pilsbūve”.