Lembergs: Vērtēsim, ko darīt ar dalību LPS (VIDEO)

Vaicāts, vai rīt domes deputātiem balsošanai varētu tik virzīts lēmumprojekts par Ventspils izstāšanos no LPS, Lembergs viennozīmīgu atbildi nesniedza, norādot, ka negribot aizsteigties priekšā notikumiem.

Ventspils pašvaldība nav apmierināta ar pagājušonedēļ parakstīto valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013. gada valsts budžetu.

"Šī lēmuma rezultātā Ventspils pašvaldības ieņēmumi 2013. gadā būs mazāki, nekā tiem vajadzētu būt, gandrīz par vienu miljonu latu, un kopumā Latvijā visas pašvaldības saņems par 100 miljoniem latu mazāk, nekā tam vajadzētu būt," norādīja Lembergs.

Tāpat Ventspils pašvaldība nav apmierināta ar valdības atbalstīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lūgumu piešķirt 26,2 miljonus latu vairāku Latvijas pašvaldību attīstībai. Ventspils pašvaldība no šīs summas saņems tikai 885 631 latu, bet vairākas citas pašvaldības - vairākus miljonus latu.

Pēc Lemberga domām, naudas novirzīšana pašvaldībām dotāciju veidā notiek netaisnīgi.

Kā akcentēja Ventspils domes priekšsēdētājs, likumu nav tiesību neievērot ne LPS, ne valdībai, ne parlamentam: "Jautājums, vai šāda darbība atbilst Latvijas Republikas Satversmei? Ja likums nepatīk, tad tas ir jāatceļ un jāpieņem cits vietā. Likums ir spēkā, bet nauda tiek dalīta pa tiešo pašvaldībām ka dotācija, nevis iemaksājot izlīdzināšanas fondā," norādīja Lembergs.

Ja valdība grib atbalstīt maznodrošinātas pašvaldības, tad pareizi būtu veikt lielāku iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura pašvaldības saņemtu naudu pēc zināmas sistēmas, kur viss ir caurspīdīgi un saprotami, norādīja Lembergs.

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes vadība paziņoja par galvaspilsētas pašvaldības darbības apturēšanu LPS, kas bija kā atbildes reakcija starp LPS un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski parakstītajam domstarpību un vienošanās protokolam, kurā palika nemainīga proporcija iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē.

Pēc Lemberga domām, taisnīgi būtu, ja pašvaldības saņemtu nevis 80%, bet gan 85% no IIN. Ja IIN daļa, ko saņem pašvaldības, būtu 85%, tad tās 2013. gadā no IIN iekasētu 741,9 miljonus latu. Savukārt valdības piedāvātie 80% IIN pašvaldībām kopā ar papildus dotāciju 5,6 miljonu latu apmērā 89 novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem kopumā veido 703,9 miljonus latu. "Starpība ir 38 miljoni latu," norādīja Lembergs.

Savukārt 5,9 miljonu latu dotācija četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem - Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai - ir daudz mazāk nekā 70 miljoni latu, ko vajadzēt maksāt caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu.

LETA