Kurzemes biznesa foruma dalībnieki: NAP apspriešanai atvēlētais laiks ir pārāk īss

Kā foruma dalībniekus informēja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, Ministru kabinets 14. augustā akceptējis NAP sākotnējo redakciju. "Uzreiz gribu teikt, ka tā nav ideāla. Patlaban ir sabiedriskās apspriešanas posms, kas ilgs līdz 21. septembrim. Mēs esam to paildzinājuši, cita starpā, lai varam aizbraukt uz lielākajām Latvijas pilsētām un izrunāt, kas šajā plānā varbūt ir nepareizs un kas no tā būtu svītrojams," norādīja Krieviņš.

Uzņēmuma SIA "Ogu maize" vadītājs Aigars Strauss vēlējās saņemt atbildi uz jautājumu, vai NAP apspriešanas termiņu iespējams pagarināt, paužot uzskatu, ka viens mēnesis ir pārāk īss laiks tik stratēģiski svarīga valsts attīstības dokumenta apspriešanai.

"Īstenībā par NAP mēs runājam jau vairāk nekā pusgadu, sākot jau no februāra sākuma, kad tapa prioritāšu pamatojuma ziņojums. Taču es piekrītu, ka laiks ir ļoti īss, bet diemžēl tie ir ierobežojumi, kādi ir izveidojušies. Es pieļauju, ka diskusija vēl būs pietiekami gara un asa Saeimā šī plāna izskatīšanas laikā. Es neredzu iespēju [pagarināt NAP apspriešana termiņu], jo MK man ir uzlicis par pienākumu oktobrī šo plānu gala versijā iesniegt MK," atzina Krieviņš.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Edgars Zalāns pauda viedokli, ka NAP apspriešanai atvēlētais laiks ir pārāk īss.

"Ierēdņi dara neiespējamo, jo politiķi laicīgi nav pieņēmuši pareizos lēmumus. Sliktā lieta ir tā, ka mums palicis ļoti maz laika plāna apspriešanai. Īsti labi tas no valsts attīstības interešu viedokļa nav," atzina Zalāns.

Kurzemes biznesa forumā tika apspriesta arī NAP tapšanas gaita. "Strādājot pie šī plāna sākotnējās redakcijas, mēs esam mēģinājuši maksimāli izvairīties no pagātnes kļūdām, kuras ir bijušas saistītas ar iepriekšējo Eiropas Savienības fonu apgūšanas periodu, un mēģinājuši būt, cik vien iespējams, iekļaujoši savā komunikācijā un sadarbībā gan ar pašvaldībām, gan ar pārējiem valdības partneriem, lai šī sākotnēja NAP redakcija taptu pēc iespējas labāka," informēja Krieviņš.

"Divas no pagājušā plānošanas perioda kļūdām, no kurām mēs mēģinājām izvairīties, ir neļaut nacionālajam attīstības plānam kļūt par vēlmju sarakstu, respektīvi, neierakstīt tajā itin visu, kas ienāk prātā, un, otrkārt, mēģinājām tomēr fokusēties uz vienu konkrētu prioritāti - ekonomiskās darbības un tautsaimniecības attīstību," informēja Krieviņš.

Jau ziņots, ka šodien Ventspils Augstskolā notiek pirmais Kurzemes biznesa forums, kurā pulcējušies Kurzemes reģiona uzņēmēji, kā arī valsts institūciju, vēstniecību, pašvaldību, izglītības un zinātnes nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Foruma dalībnieki cenšas atbildēt uz jautājumu, kā jāattīstās Latvijai un Kurzemei un kādi ir traucējošie faktori, kas kavē attīstību.

LETA