Daudzbērnu ģimene Anglijā

Iepriekšējā tikšanās reizē Birziņa Sņežana apgalvoja, ka ģimene savā jaunajā dzīvē Corbi pilsētiņā nostabilizējusies par 90 procentiem. Tagad sieviete uzskata, ka viņa ar vīru un saviem pieciem dēliem ārzemēs iedzīvojušies par visiem 100 procentiem.

Birziņi, kā jau daudzbērnu ģimene, saņem ievērojamu valsts atbalstu, tāpēc Sņežana aizmirsusi rūpes par izdzīvošanu. Sākumā ģimene īrējusi nelielu mājiņu ar trim istabām un viesistabu. Tagad Birziņi no valsts īrē jaunu, pirms trijiem gadiem celtu māju. Tajā katram dēlam un pašiem ir atsevišķa istaba.

Atbalstot daudzbērnu ģimeni, valsts no viņiem īres maksu neiekasē. Birziņiem atliek vien samaksāt par patērēto elektrību, gāzi un ūdeni. Rēķins tiek piesūtīts reizi trijos mēnešos, bet reizi mēnesī jāmaksā par atkritumu apsaimniekošanu. Veselības aprūpi bērni un arī abi vecāki saņem bez maksas. Atvieglojumi pienākas arī citās jomās. «Piemēram, ņemot abonementu uz baseinu, saku, ka esmu daudzbērnu māte, un man par baseinu nav jāmaksā. Aizgāju pasūtīt brilles. To cena ir aptuveni 150 angļu mārciņas. Līdz ko pateicu, ka man ir valsts pabalsts, arī par brillēm nebija jāmaksā,» stāsta Sņežana. «Viņi neskatās, ir vai nav valsts pilsonis. Mēs strādājam, maksājam valstij  nodokļus, un tas ir pats galvenais.»

Lai saņemtu pabalstus bērnu audzināšani, pagājis gads un četri mēneši. Šajā laikā

Sņežana nokārtojusi darba atļauju, ieguvusi pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Bērni piereģistrēti pie ārsta, pierakstīti skolā. Pati visu šo laiku strādājusi un maksājusi valstij nodokļus. Par saviem četriem nepilngadīgajiem dēliem Sņežana saņem tikpat daudz, cik nopelna pakošanas uzņēmumā.

«Abi ar vīru strādājam vienā darbavietā. Lai būtu, kas pieskata mazāko dēliņu, abi strādājam pamīšus: vīrs – naktīs, es – dienā. Tagad jūtu, ka varu mazdrusciņ atpūsties un vairāk laika veltīt saviem bērniem, kas mammu redzēja tik daudz, cik vakarā pēc darba – vakariņu laikā. Vēl papildu strādāju divās darbavietās – tīrīju mājas. Dažkārt sanāca ar bērniem pārmīt tikai dažus vārdus,» stāsta Sņežana, kas lielo slodzi uzņēmusies savas ģimenes labā. «Ja ir dota iespēja, tā jāizmanto. Lai kaut ko panāktu, ir smagi jāstrādā.»

Ar jauno dzīvi Anglijā ir apmierināti arī bērni. Vecākais dēls, 20-gadīgais Edgars, no  Latvijas uz Angliju atvedis arī draudzeni. Tagad abi strādā – meitene auklē bērniņus, bet dēls strādā produkcijas pakošanas uzņēmumā. Otrs dēls – 16-gadīgais Ilvars –  pabeidzis 11. klasi, turpinās mācības koledžā. Dzintaram tikko palika 14 gadi, viņš mācās ļoti labi, beidzis 9. klasi. Alekss 5 gadu vecumā pabeidzis 1. klasi, ir ļoti apmierināts, apguvis angļu valodu. Pastarītim Markusam skolas gaitas sāksies nākamgad. Attiecībā uz bērniem angļi ir ļoti stingri. Bērni jāpieskata pieaugušajiem vai brāļiem un māsām, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Tos vecākus, kas nepieskata savus bērnus, var sodīt, atņemot valsts palīdzību.

«Saviem bērniem varu atļauties visu nepieciešamo. Visi kopā varam aizbraukt uz safari parku, atrakciju parku. Latvijā, lai aizbrauktu uz Rīgas Zooloģisko dārzu, naudu vajadzēja krāt trīs mēnešus. Varu atļauties apģērbt bērnus tādās drēbēs, kādās viņi vēlas. Esmu ļoti apmierināta, man ir viss tas, pēc kā es jau sen tiecos.» Tomēr saknes, kas ieķērušās Latvijas zemē, pavisam neatlaiž. Te kādreiz kopta zeme, stādīti koki, un tā visa Birziņiem pietrūkst Anglijā. «Kad esam šeit, gribas uz Angliju, kad esam tur, gribas uz Latviju,» klusi un domīgi nosaka piecu dēlu māmiņa Sņežana.

Foto: Sņežana ar četriem jaunākajiem dēliem viesojas Latvijā.