Ventspils slimnīcā izveidots Bronhiālās astmas kabinets

Bronhiālās astmas kabinets strādās katru darbu dienu, un pacientus tajā konsultēs plaušu slimību speciālists – pulmonologs, internists dr. Indra Fabriciusa un internists dr. Agnese Valdmane, bet izmeklēšanas ar spirometru veiks terapijas māsa Ginta Pulmane.

Kā skaidro dr. Fabriciusa, kabinets izveidots ar nolūku pacientiem noteikt elpas trūkuma iemeslus. Elpas trūkums ir samērā izplatīta problēma un iemesli tam var būt vairāki. Kabinetā pielietotā izmeklēšanas metode, kas ir vienkārša un viegli izpildāma, var palīdzēt precizēt diagnozi – vai tā ir bronhiālā astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas ir samērā izplatīta saslimšana, īpaši smēķētāju vidū, vai arī elpas trūkumam ir cits iemesls un pacientam būtu jāvēršas pie citiem speciālistiem. Piemēram, elpas trūkumu var izraisīt sirds patoloģijas vai citas saslimšanas, kuru rezultātā veidojas izmaiņas plaušās.

Kabinetā pacientu izmeklēšanai tiek pielietota spirometrijas metode ar bronhu dilatācijas testu. Izmeklēšanas laikā pacients speciālā iemutī, kas ir pieslēgts pie datora, veic atkārtotus mierīgas un maksimāli straujas ieelpas un izelpas manevrus – tādējādi tiek noteikts plaušu tilpums un gaisa plūsmas rādītāji. Iegūtie dati tiek salīdzināti ar normas rādītājiem, kas ir atkarīgi no katra indivīda auguma, dzimuma un vecuma. Daktere stāsta, ka visvairāk noviržu no normas līknē parādās ar bronhiālo astmu slimojošiem cilvēkiem.

Slimnīcas pieredze rāda, ka ar bronhiālo astmu sirgstošie pacienti slimnīcā nonāk retāk, jo šobrīd ir pieejami efektīvi medikamenti, un, ja tos pareizi lieto, pacients ar savu slimību var sadzīvot. Salīdzinoši bieži stacionārā nonāk slimnieki ar HOPS. Dr. Fabriciusa akcentē, ka šī slimība ir pat nopietnāka, jo tā ar laiku skar visu organismu. To neārstējot, slimība iet plašumā un bojā ne tikai plaušas, bet veidojas arī sirds patoloģijas, tāpat šos pacientus biežāk skar infarkti, onkoloģiskās slimības un nieru mazspēja. Šie pacienti arī biežāk saaukstējas un elpas trūkums progresē. HOPS skar aptuveni trešo daļu smēķētāju, kuru smēķēšanas stāžs pārsniedz 15 gadus.

Pacienti kabinetā tiks pieņemti no rītiem. Pirms izmeklēšanas cilvēks nedrīkst lietot medikamentus, kas paplašina bronhus. Pretējā gadījumā viņš būs zāļu ietekmē un rezultāts vairs nebūs tik precīzs. Pēc spirometrijas veikšanas ārsti konsultēs, kāda ārstēšana jāveic, vai arī noteiks papildus izmeklēšanu, piemēram, uztaisot rentgenu, analīzes vai veicot plašāku izmeklēšanu stacionārā. Tāpat kabinetā varēs kontrolēt, kāds ir ārstēšanas efekts. Jāpiebilst, ka gan bronhiālās astmas, gan HOPS pacientiem pienākas atlaižu medikamenti.

Bronhiālās astmas kabineta apmeklēšanai pacientiem nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Tādējādi pacientam ir nodrošināta valsts apmaksāta vizīte un viņam jāveic tikai pacientu iemaksa – trīs lati. Pierakstīties var slimnīcas reģistratūrā pa tālruni 63624665.

ventspils.lv