JKP piedāvā koalīciju, Nacionālā apvienība un "Attīstībai/Par" saredz problēmas

JKP jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus. Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas –, finanšu, labklājības un veselības ministrija –, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai KPV LV JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet JV – tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Ārlietu ministra amatā JKP gribētu redzēt neitrālu profesionāli - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

Par šādas koalīcijas iespējamību jau izskanējušas šaubas. Piecu politisko spēku koalīcija pastāvīgi būtu vienas partijas ķīlnieks, tāpēc no valdības stabilitātes viedokļa būtu labāk, ja tajā būtu sešas partijas, uzskata nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

«Ja to nav iespējams izveidot, tad esam gatavi diskutēt arī par citiem modeļiem. Mēs neesam vilkuši citas papildu sarkanās līnijas, tādējādi nesamazinot manevru iespējas,» pēc tikšanās ar AP sacīja Dzintars. «Jo stabilāka un plašāk pārstāvēta būs koalīcija, jo tas būs valstij izdevīgāk,» viņš uzskata. Dzintars uzsvēra, ka starp NA un AP bija vienprātība par to, ka nevajadzētu aizrauties ar valdības veidošanas procesa vilkšanu garumā. Tam būtu jānotiek saprātīgā laika posmā, koalīcijai būtu jābūt stabilai, sacīja Dzintars, piebilstot, ka abas partijas gatavas to veicināt.

Dzintars atgādināja, ka JKP uzaicinājusi NA piedalīties nākamās valdības veidošanā, prezentējot vienu no iespējamajiem atbildības sfēru sadalījuma modeļiem. Politiķis sacīja, ka patlaban nav izveidojušies nekādi bloki un sarunas turpinās ar visiem.

Tikmēr AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks, vērtējot iespēju AP iesaistīties valdībā, kuru vadītu Jānis Bordāns (JKP) un kurā būtu pārstāvētas piecas partijas, saredz «samērā lielas problēmas». Pabriks atklāja, ka AP notiek iekšējas diskusijas, vai politiskais spēks būtu gatavs iekļauties Bordāna vadītā koalīcijā: «Mēs neesam no nevienas no šīm partijām ieguvuši tādas atbildes, kas mums ļautu ar pārliecību šādā valdībā iesaistīties.»

Arī viņš atzina, ka šajā konkrētajā Saeimā, ņemot vērā vēlētāju intereses, sešu partiju koalīcija būtu objektīvi labākais iznākums, jo jebkurā citā gadījumā, piemēram, JKP piedāvājumā, tas nozīmētu daudz lielāku atkarību no otras jaunievēlētās partijas KPV LV, kas radītu automātiskas bažas par jaunās valdības bažas efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma, demokrātijas, drošības principus un transatlantisko saiti.

Pabriks uzsvēra, ka sarunas turpinās un katrai partijai ir savi izvirzītie premjerministra amata kandidāti un savi sarunu vešanas principi. Viņš piebilda, ka AP konsultācijas ar pārējiem spēkiem bija nepieciešamas, lai rastu skaidrību arī par to, kā norisinās līdzšinējais sarunu process, ko veic divas citas jaunās partijas ar premjerministra amata kandidātiem.