Lembergs: Neliekot pārstrādāt plānus, valdībai būtu parakstīts ceļš uz "politisko kapu kalniņu''

"Ja Kučinskis to nebūtu izdarījis, tad viņš faktiski būtu jau parakstījis savai valdībai ceļu uz politisko kapu kalniņu. Tas bija loģisks, pareizs solis, un tam tā jābūt," premjera lēmumu komentēja Lembergs.

Ventspils mērs jau iepriekš kritizēja iesniegtos priekšlikumus valdības rīcības plāna projektam, norādot, ka daudzi priekšlikumi paši par sevi nav slikti, taču nav norādīts, kur gūt papildu naudu šiem tēriņiem. ZZS un tās sadarbības partijām bijusi apspriede par šiem jautājumiem. "Arī mēs savus priekšlikumus iesniedzām, un es toreiz skaļi teicu, ka, pirmkārt, ir daudz priekšlikumu, kuros vispār nav norādīts nepieciešamais finansējums pa gadiem, nav nekādu aprēķinu, bet tiem, kam ir, [..] summa, kas jau nākamajā gadā vajadzīga, ir pāri par pusmiljardu," teica Lembergs.

Vienlaikus pašlaik nav skaidrības par kopējo visām nozarēm piešķiramo potenciāli brīvo papildu finansējumu, norādīja politiķis. "Vienā gadījumā Finanšu ministrija saka, ka varētu būt 100 miljoni, citā - 50 [miljoni], bet vēl citā gadījumā, ka vispār nav papildu naudas nekādas, un vēl citā, ka naudas vispār trūkst, - atkarībā no tautsaimnieciskās prognozes," turpināja Lembergs.

"Es arī toreiz teicu, ka, pieņemot acīmredzami neizpildāmu rīcības plānu, [valdībā] paši sevi māna un visus māna," piebilda Ventspils mērs.

Vaicāts, vai kavēšanās ar valdības rīcības plāna apstiprināšanu būtiski nekavē Latvijas attīstību un valdības darāmos darbus, Lembergs norādīja: "Pirmkārt jau valdības deklarācija ir pieņemta. Tur darbības virzieni ir iezīmēti, un to ir daudz - vairāk nekā sākumā bija domāts."

Lembergs arī uzsvēra, ka katram ministram piemīt "normāla politiska vēlme" kaut ko paveikt, un darāmā esot ļoti daudz. "Starp citu, izstrādāt pareizu darbības plānu ministram kaut vai divarpus gadiem - tas nav vienas dienas jautājums. Redzat, valdības rīcības plāns - tas būtībā ir deklarācijas izpildes rīcības plāns. Faktiski katrai nozarei un arī starpnozarēm ir jābūt konkrētiem virzieniem jeb apakšplāniem. Medicīnā, piemēram, apakšplāns, kam būtu jābūt obligāti, ir cilvēkresursu problēmu risināšana, jo nav jau ārstu. Tā ir liela problēma, īpaši ārpus Rīgas. Ja Rīgā ir vairāk ģimenes ārstu nekā ir vietu, tad ārpus Rīgas ir pretēja aina - vietas ir brīvas. [..] Visi šie jautājumi ir jārisina. Bez ārstiem visas pārējās investīcijas ir bezjēdzīgas, jo nav jau kas ārstē. Tukša vieta palikt nevarēs, un tad mums būs jāpērk [ārsti] no ārzemēm, bet tie maksās reizes piecas, septiņas vai varbūt desmit dārgāk nekā mūsu pašu ārsti. Tā ka labāk samaksāt, kamēr viņi te ir," vienu no nepieciešamajiem nozaru virzienu apakšplāniem sīkāk ieskicēja Lembergs.