Valdības rīcības plāna projektā pašlaik ir sarakstīts daudz plānu par to, kā tērēt līdzekļus, taču tajā nav priekšlikumu, kur iegūt papildu naudu tēriņiem, - tā šodien savā iknedēļas preses konferencē atzina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš informēja, ka arī partijā "Latvijai un Ventspilij" vēl tikšot vērtēti iesniegtie priekšlikumi valdības rīcības plānam.
"Galvenā problēma ir tāda, ka šobrīd faktiski nav nodefinēts, kādi ir potenciāli brīvie naudas resursi, uz kuru rēķina varētu palielināt finansējumu tai vai citai aktivitātei," uzsvēra Lembergs. "Kamēr tas tā nav, tikmēr tur ir sarakstīti simtiem skaistu plānu, no kuriem vairāk nekā pusei vajadzīgs papildu finansējums."
Kā norādīja Lembergs, pašlaik nav skaidrības par kopējo visām nozarēm piešķiramo potenciāli brīvo papildu finansējuma apjomu: "Vienu nedēļu saka, ka būs 100 miljoni, kas nav sadalīti, citu nedēļu - ka nebūs nemaz, vēl citu nedēļu - ka vajadzēs konsolidēt jeb, latviski sakot, vienkārši naudas pietrūkst un budžeta izdevumiem, kas saplānoti uz 2017.gadu, plānojot 2015. un 2016.gada budžetus, būs vēl kaut kur jāmeklē nauda."
"Kā piemēru minēšu: veselības aizsardzības jomā tiek ierakstīti 315 miljoni papildus. Ja valstī kopā ir 100 miljoni, tad kur ņemt to naudu? Ja kopā uz valsti nemaz nav, tad kur ņemt to naudu? Vienlaicīgi rīcības plānā nav avotu, kur ņemt naudu, jo rīcība ir ne tikai vairāk tērēt, bet rīcība arī ir ekonomēt. Ir daudz sarakstīts, kā vairāk tērēt, bet nav praktiski nekas sarakstīts, kur naudu iegūt," turpināja Lembergs.
"Tātad rīcības programmā ir simtiem priekšlikumu, kā tērēt naudu. Lielākais ir veselībai - pāri par 300 miljoniem, bet es neredzu nevienu punktu, kā ekonomēt naudu. Ja nav punkta, kā ekonomēt naudu, kas tad tas par rīcības plānu? Nākamais, protams, ir kā pelnīt naudu, - arī par to nekā nav," atzina Lembergs.
Komentējot pašreizējo valdības rīcības plāna projektu, Lembergs lietoja apzīmējumu "sociālistiskais utopisms".
"Par kaut kādu ekonomikas sildīšanu vai attīstību neviena vārda! Piemēram, tagad ekonomiskās sankcijas nodarījušas Latvijas tautsaimniecībai pusmiljardu zaudējumus. Neviena vārda, kā to jautājumu risināt! Lai tā paliek? Pusmiljards gada laikā - lauksaimniecībā vien 120 miljoni. Tā ka pie tā vēl strādāsim," rezumēja Lembergs.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), vaicāts, kas ir tās jaunās vēsmas, ko viņš ienesīs valdības vadīšanā, iepriekš uzsvēra, ka 25 gadu laikā tas būšot mēģinājums pirmo reizi īstenot horizontālo pieeju. Proti, darbība nebūs balstīta uz katras ministrijas darāmajiem darbiem, bet gan uz noteiktajām prioritātēm, kuru izpildē katrai ministrijai būs noteikti savi uzdevumi. Pirmais izaicinājums jau esot pārvarēts - valdības deklarācija no 35 punktiem paplašinājās līdz 135 punktiem, vienlaikus tomēr nezaudējot galveno fokusu.
Nākamais izaicinājums premjeram būšot valdības rīcības plāna izstrāde, kur sarežģījumus varētu radīt katra partnera un nozaru darbinieku vēlme redzēt sevi dokumentā. "Bet pirmajiem punktiem jābūt izrietošiem no galvenajiem uzdevumiem, ko mēs visi kopā varēsim kontrolēt. Ar katru ministru notiks otrās sarunas, pirmās bija, veidojot deklarāciju," iepriekš solīja politiķis.
Komentāri (0)