Belēvičs budžeta grozījumos prasīs vairāk naudas veselības nozarei

Ministrs norādīja, ka veselības aizsardzības sistēmā finansējums daudzās jomas nav atgriezies pirmskrīzes līmenī.

Piemēram, krīzes laikā par normālu tika uzskatīts, ka ārsti un māsas strādā pagarinātu darbalaiku. Taču netika izplānots, kā no šīs situācijas iziet. Ja šo jautājumu nerisinās, tad drīzumā Latvijā vairs nebūs māsu, bet pēc tam ārstu. Viņaprāt, ir jāatdod vecie parādi, un tās esot ievērojamas summas.

Tiekot strādāts arī pie nākamā gada prioritātēm būtiski lielāka finansējuma gaidās, skaidroja ministrs, gan norādot, ka viņam ir rīcības plāns vairākās jomās, jau esošā finansējuma ietvaros. Tiks vērtēts sistēmas budžets un iespējams tiks atrastas jaunas, vēl aiz vien nesakārtotas jomas, teica ministrs.

Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sarunām ar Belēviču sagaida, ka notiks konsekventa rīcība, īstenojot nospraustos uzdevumus veselības jomā.

"Rosīšanās ir diezgan liela, un dabiski, ka tas izsauc neviennozīmīgu viedokli," sacīja Kučinskis, lūgts komentēt publiskajā telpā izskanējušo neapmierinātību ar Belēviča darbu. Tāpēc premjerministrs cer, ka risinājumu sniegs konsekventa rīcība, kad tiks apstiprināts darāmo uzdevumu plāns veselības nozarē.

Kā ziņots, pēdējā laikā tiek aizvien vairāk norādīts uz problēmām veselības jomā.

Veselības aizsardzības sistēma ir praktiski bankrotējusi, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis. Viņš uzsvēra, ka visa veselības aprūpes sistēma ir neefektīva, cilvēki nevar atļauties zāles, tiem jāstāv bezgalīgās rindās, lai saņemtu pakalpojumu u.c. Ar to visu saskaras ģimenes ārsti. Princis uzsvēra, ka veselības aprūpes nozarei nepieciešams lielāks finansējums.

Veselības ministrija (VM) sadarbības līgumu pagājušajā nedēļā noslēdza vien ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) ministrijā neieradās vispār.