Valsts budžeta plānošanai ir zema kvalitāte

Par zemo kvalitāti liecina arī saplānoto līdzekļu atlikumi un līdzekļu pārdales starp resoriem gada laikā, norāda revidenti. Piemēram, pagājušajā gadā ministrijas un centrālās valsts pārvaldes iestādes nav izlietojušas 3% no ieplānotā finansējuma jeb 121 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā dažādu pasākumu finansēšanai papildus ir pieprasīti līdzekļi un no citiem resoriem par labu vajadzībām pārdalīti 67,5 miljoni eiro. Tāpat joprojām turpinās ierastā prakse ar finansējuma pieprasīšanu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kas tiek prasīti pasākumiem un vajadzībām, kas iepriekš ir paredzamas un ieplānotas. Pagājušā gada laikā šādām vajadzībām tērēti 33,9 miljoni eiro, kas ir 74% no šajā budžeta programmā atvēlētajiem līdzekļiem.

Finanšu ministrija, kas ir galvenā atbildīgā par budžeta sagatavošanu, nav nodrošinājusi budžeta pieprasījumu izvērtēšanu pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, uzskata revidenti. Tāpat nav vērtēti sasniedzamie rezultāti, prioritārie attīstības virzieni un efektivitātes princips. Šis darbs ministrijai bija jāizdara vēl pirms valsts budžeta likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā, teikts atzinumā.

Valsts kontrole izlases kārtībā ir izvērtējusi trīs jomas, kuru realizēšanai paredzēti finanšu līdzekļi no 11 budžeta programmām. Secināts, ka nav iespējams pilnībā izsekot tajās noteikto mērķu un rezultatīvo rādītāju sasaistei ar stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem. Piemēram, reemigrācijas programmā ir tikai daļēja pārliecība par piešķirtā finansējuma sasaisti ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, savukārt augstākās izglītības jomā šāda pārliecība vispār nav gūta.

Analizējot budžeta ieņēmumus, VK secinājusi, ka budžeta ieņēmumi tiek plānoti īstermiņā, nodokļu politika tiek mainīta atkarībā no vajadzībām, nemaz nemēģinot noteikt vidēja termiņa ietvaru. Revidenti secinājuši, ka nodokļu parādus ne nākamgad, ne arī vēl pēc gada nebūs iespējams piedzīt, jo Valsts ieņēmumu dienests tikai cīnās ar sekām, neapzinot problēmas cēloņus.

Valsts budžeta kontekstā tiek pārmesta aizņemšanās ārējos tirgos, lai segtu ikgadējos tēriņus, turklāt VK neizprot atbildīgo amatpersonu nevēlēšanos pilnveidot budžeta plānošanas procesu, lai novērstu nepamatotus finanšu līdzekļu pārskaitījumus gada beigās ar vienu domu - apgūt piešķirto finansējumu.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atgādināja, ka VK jau iepriekšējās reizēs ir runājusi par nelikumīgiem avansa maksājumiem, dārgajiem kolektīvu pasākumiem un tā saucamo "decembra drudzi", kad tiek tērēti tie līdzekļi, kas vēl palikuši pāri pašās gada beigās. "Šie tēriņi liecina par liekiem valsts budžeta resursiem. Rodas jautājums, kā budžets tiek plānots," retoriski vaicāja Krūmiņa.

Viņa secināja, ka kopumā rodas tāda kā pašplūsmas sajūta. Ir radusies sajūta, ka sabiedrība kopumā ir apmierināta ar šo situāciju un nekādi būtiski uzlabojumi nav vajadzīgi un tikai VK ir tā, kas uzskata, ka kaut kas ir jālabo, pauda Krūmiņa.

LETA