Reizniece-Ozola:efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis

Viņa atzina, ka nav priecīga par procesu, kādā budžets tika veidots.

"Jau pavasarī rosināju sākt diskusiju ar uzņēmēju organizācijām par nodokļu politiku, bet tas netika darīts. Īsā laikā tika sagatavoti un piedāvāti jauni priekšlikumi, par kuriem nepietika laika diskutēt. Arī man šķiet, ka solidaritātes nodokļa vietā efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis, bet, lai to kvalitatīvi izanalizētu, ir nepieciešams laiks," teica ministre.

Reizniece-Ozola saprot uzņēmēju organizāciju sašutumu par to, ka īsā laikā organizācijas tika noliktas fakta priekšā, bez iespējas vienoties. "Tas jau notiek vairākus gadus pēc kārtas," piebilda ekonomikas ministre.

Tajā pašā laikā ministri priecē fakts, ka saspringtos budžeta apstākļos izdevies izcīnīt elektrības cenu kompensāciju. "Ir skaidrs, ka minimālās algas palielinājums un neapliekamā minimuma palielināšana neko nedotu, ja nebūtu izdevies vienoties ierobežot obligātās iepirkumu komponentes pieaugumu. Pretējā gadījumā elektrības rēķini noēstu visus mājsaimniecību papildu ienākumus," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Kā ziņots, ja Saeima neieklausīsies uzņēmējos un atbalstīs solidaritātes nodokļa ieviešanu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pret šādu lēmumu vērsīsies Satversmes tiesā, apstiprināja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa gan piebilda, ka patlaban LDDK par šādu soli nav lēmusi, taču tam būs pamats, ja šis nodoklis tiks ieviests, jo, pēc darba devēju domām, tas būs tiesību pārkāpums.

Tāpat LDDK biedru aptaujā noskaidrojusi, ka nākamā gada budžeta dēļ 50% uzņēmumu plāno ierobežot atalgojuma pieaugumu, piektdaļa likvidēs darbvietas, trešdaļa izmantos citas legālas atalgojuma formas, bet trešdaļa paaugstinās preču vai pakalpojumu cenas.

Jau ziņots, ka šodien valdībā plānots pieņemt gala lēmumu par nākamā gada budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, bet jau rīt, 30.septembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) 2016.gada budžetu iesniegs Saeimā.

Jau ziņots, ka Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu lemt 5.novembrī.

Savukārt pirmajā lasījumā par budžetu varētu lemt 20.oktobrī, bet likumprojektu nodošana komisijām varētu notikt 8.oktobrī. Tas ir provizoriskais valsts budžeta pieņemšanas grafiks, tāpēc tajā iespējamas izmaiņas.

LETA