Reirs: neuzņemot bēgļus, mēs būsim nepopulāri

Viņa uzsvēra, ka šis jautājums darba kārtībā tiks iekļauts neatkarīgi no tā, ko būs lēmušas partijas, jo gala lēmums tomēr ir jāpieņem valdībai.

Tomēr pēc valdības par Latvijas nacionālo pozīciju lems arī Saeimas Eiropas lietu komisija. Tā ir ierastā kārtība, ka pēc izskatīšanas valdībā pozīciju vērtē arī Eiropas lietu komisija, kas to var gan noraidīt, gan apstiprināt, gan precizēt. Ņemot vērā, ka valdības sēdē šo jautājumu skatīs 29.septembrī, bet nākamā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksme paredzēta 8.oktobrī, Eiropas lietu komisija par pozīciju lems kādā no sēdēm laikā no 29.septembra līdz 8.oktobrim, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka pozīcija faktiski jau ir sagatavota, bet ir jautājums, vai to politiski var pieņemt.

Uzklausot ziņojumu par sekām, kādas iespējamas, ja Latvija atteiksies no bēgļu uzņemšanas, Straujuma lūdza darba grupu, kas izstrādā priekšlikumus saistībā ar bēgļu uzņemšanu, pasteigties.

Straujuma uzsvēra, ka pasteigties ir nepieciešams, ņemot vērā apstākļus, kādi ir Eiropā. "Mēs neviens negaidījām, ka bēgļu plūsma tik dramatiski pastiprināsies," teica premjerministre.

Viņa arī vērsa uzmanību tam, ka sabiedrībai nav skaidrs process, kā notiks bēgļu uzņemšana un kas ar šiem cilvēkiem notiks tālāk. Tāpēc viņa aicināja Iekšlietu ministriju sagatavot detalizētu informāciju par pirmo uzņemšanas posmu, par kuru atbildīga ir tieši Iekšlietu ministrija. Pēc tam šādi ziņojumi būs jāsagatavo un valdības sēdē jāprezentē arī pārējām ministrijām, kas ir atbildīgas par bēgļu uzņemšanas nākamajiem posmiem. Uz valdības sēdi Straujuma nolēmusi aicināt arī nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai tie sniegtu savu viedokli.

"Cilvēki gaida risinājumus. Viņus neapmierina, ka mēs to nevaram vai mums ir grūti. Viņi grib zināt - ja atbrauc bēglis, kur viņš būs, kur dzīvos un kur strādās," uzsvēra valdības vadītāja.

Lai gan Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane ministrus informēja, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm nevalstiskais sektors, kas nodarbojas ar bēgļu jautājumiem, nav tik spēcīgs, premjerministre tam nepiekrita. Viņa uzsvēra, ka ir vairākas nevalstiskās organizācijas, kas ir gatavas iesaistīties un sniegt palīdzību uz Latviju nogādātajiem bēgļiem.

Valdības sēdes laikā izskanēja gan vēlējumi ministriem būt aktīvākiem, gan arī aicinājumi nekavēties ar politisku lēmumu pieņemšanu, pirms sāk runāt, kas notiks ar bēgļiem Latvijā. Tāpat tika atgādināts ka Latvija jau patlaban negatīvā ziņā izceļas uz citu valstu fona, vilcinoties paust savu nostāju. "Lietuva un Igaunija vispirms pieņēma politiskus lēmumus. Mēs sastrīdēsimies ar visu pasauli, mēs būsim nepopulāri," brīdināja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš aicināja saprast, ka grūtāk būs bērniem paskaidrot, kāpēc Latvijā dzīve ir sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā, ja noraidošas atbildes gadījumā Latvija saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības.

Lai gan sākotnēji Straujuma izteicās, ka šis jautājums detalizēti būtu jāskata nākamajā valdības sēdē, tika nolemts, ka tas notiks 29.septembrī reizē ar valsts pozīcijas pieņemšanu.