Saeima vērtēs priekšlikumu ieviest personas kodu bez dzimšanas datiem

Persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, pēc 2017.gada vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs nemainīgs. Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar dzimšanas datumu un tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks adoptēta. Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Jaunais personas kods tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi.

Pašlaik personas kods sastāv no 11 ciparu kombinācijas, kur pēc pirmajiem sešiem cipariem ir defise, kam seko vēl pieci cipari. Pirmie seši cipari personas kodā sniedz informāciju par personas dzimšanas datumu, no kā var izdarīt secinājumus, piemēram, par vecumu, horoskopa piederību, dzimšanas dienas esamību kādā noteiktā laikā.

Tādējādi personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz personas vecumu var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.

Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipiem aktualizējās jau 2007.gadā, kad Tiesībsarga birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesnieguma, jo ārstniecības personām ar ārstniecību saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, bija pienākums norādīt savu personas kodu. No cilvēktiesību viedokļa tieši personas koda pirmā daļa satur ne tikai vislielāko diskriminācijas elementu risku, bet arī ir risks, nodrošinot neiejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Grozījumi paredz, ka Iedzīvotāju reģistrā joprojām saglabāsies vēsturiskā informācija par personas iepriekšējo kodu un par personas koda maiņu nepieciešamības gadījumā varēs saņemt attiecīgu izziņu.

Sekas personas koda maiņai ir līdzīgas kā vārda vai uzvārda maiņas gadījumā - personai, kura likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības, pēc personas koda maiņas nepieciešams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Citi iepriekš izdoti dokumenti personai pēc personas koda maiņas būs jāmaina tikai gadījumā, ja tas noteikts attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.

Personas koda maiņa neietekmēs personai iepriekš izdoto dokumentu juridisko spēku - gluži tāpat kā šobrīd, fakts, ka persona mainījusi uzvārdu, nenozīmē, ka tās noslēgtie līgumi vai citi dokumenti ar iepriekšējo uzvārdu automātiski zaudē spēku.

Par iesnieguma iesniegšanu personas koda maiņai valsts nodeva netiks noteikta.

Personas koda maiņai netiks noteikti nekādi ierobežojumi nevienai personu grupai, tostarp personai, kura ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

Lai, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, varētu iekļaut Iedzīvotāju reģistrā likumprojektā paredzētās ziņas un piešķirt personām personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nepieciešams papildu finansējums kopumā 60 742 eiro apmērā.

2017.gadā un turpmāk ik gadu būs nepieciešami 10 019 eiro.

Lai atvieglotu slogu vecākiem, likumprojekts arī paredz iespēju saņemt izziņu par personas deklarēto dzīvesvietu personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem, piemēram, iestājoties izglītības iestādē, kā arī dažādu atvieglojumu vai priekšrocību saņemšanai.

Tāpat tiks izveidots bezmaksas e-pakalpojums "Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana". Datu saņēmēji, piemēram, zvērināti notāri, aplūkojot datus Iedzīvotāju reģistrā, pēc personas koda ievadīšanas saņems informāciju par jauno personas kodu. Šaubu gadījumā būs iespēja izmantot e-pakalpojumu personas koda salīdzināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja pēc aktuālā personas koda saņemt informāciju par iepriekšējo personas kodu.

LETA