NATO gatavojas iespējamai konfrontācijai ar Krieviju

NATO organizācijas apgalvojumus noraidījusi.

Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un prokremlisko kaujinieku atbalstīšanas Austrumukrainā attiecības starp Maskavu un NATO ir ievērojami pasliktinājušās. Sevišķi apdraudētas jūtas Austrumeiropas NATO valstis.

ELN analizējusi jūnijā veiktās NATO militārās mācības, kas koncentrējās uz Baltijas valstīm un Poliju. Mācībās piedalījās 15 000 militārpersonu.

Analizēti tika arī Krievijas martā veiktie militārie manevri, kuros piedalījās 80 000 karavīru.

Abām pusēm ir "prātā otras puses iespējas un, visticamāk, kara plāni", teikts ELN ziņojumā.

Organizācija secinājusi, ka militāro mācību profils ir mainījies un tagad tās uztur esošo spriedzes klimatu Eiropā.

NATO apgalvo, ka tās mācībām ir tikai un vienīgi aizsardzības raksturs.

"NATO militārās mācības (..) nepadara iespējamāku karu Eiropā," uzsvēra NATO pārstāve, piebilstot, ka mācību nolūks ir pretējs, proti, vairot stabilitāti un drošību Eiropā, reaģējot uz augošo Krievijas agresiju.

Viņa sacīja, ka Krievijas rīkotās mācības savos mērogos tālu pārspēj NATO manevrus un vairo spriedzi reģionā.

Tomēr ELN ziņojumā teikts, ka, neskatoties uz abu pušu apgalvojumiem par manevru aizsardzības raksturu, abas puses šādi var iekustināt bīstamu darbību un pretdarbību ciklu, palielinot arī militāru sadursmju iespējamību.

Ziņojumā NATO un Krievijai ieteikts labāk informēt vienai otru par savām mācībām un kārtīgi apsvērt labumus un briesmas, ko rada pastiprinātā aktivitāte to robežu rajonos.

NATO pārstāve apgalvoja, ka alianse tur komunikācijas kanālus atvērtus ar Krieviju un atklāti runā par savām militārajām mācībām, turpretī Krievija to nedara.

NATO nākamās militārās mācības - lielākās pēdējos desmit gados - notiks Spānijā, Itālijā un Portugālē no 3.oktobra līdz 6.novembrim.

NATO pārstāve sacīja, ka Krievija un citas valstis, kas neietilpst aliansē, tiks uzaicinātas nosūtīt uz mācībām savus novērotājus.

LETA