Jānodrošina sociālais spilvens skolotājiem

LIZDA sola rūpīgi sekot līdzi, lai process būtu taisnīgs un tiktu ievērotas izglītības darbinieku tiesības.

Arodbiedrībā norādīja, ka, ja tiešām nav citu alternatīvu un tiek pieņemti lēmumi par skolu optimizāciju, tad valstij ir jānodrošina, lai netiktu zaudēti profesionāļi un viņiem tiktu piedāvātas citas adekvātas darba iespējas nozarē. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Labklājības ministriju jādomā par "sociālā spilvena" nodrošināšanu un pārkvalificēšanas programmām, kas sniegtu iespēju pedagogam pārorientēt profesionālo darbību uz pieaugušo vai pirmsskolas izglītības jomu. Līdz ar to, lemjot par izmaiņām skolu tīklā, būtiski ir arī sakārtot šobrīd problemātiskākos darba samaksas jautājumus izglītības nozarē, pārliecināta arodbiedrība.

"LIZDA iestājas par kvalitatīvu izglītību un cienīgu darba vidi pedagogiem. Pārdomātām reformām nevajadzētu iet pretrunā ar šo uzstādījumu," uzskata LIZDA. Pašvaldību kompetencē ir pieņemt lēmumus par skolu reorganizēšanu, taču, ņemot vērā, ka procesā iesaistīts ievērojams skaits izglītības iestāžu, LIZDA uzskata, ka IZM vajadzētu izstrādāt vienotus kritērijus, kas vērsti uz kvalitātes saglabāšanu.

Saskaņojot lēmumus skolu tīkla sakārtošanā, būtu jāņem vērā tādi atskaites punkti kā skolēnu sasniegumi olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, zinātniski pētnieciskajos darbos, skolas līdzdalība starptautiskos un lokālos projektos, skolā strādājošo pedagogu sasniegumi - iegūtās kvalitātes pakāpes, uzskata arodbiedrība.

LIZDA atgādina, ka skolu tīkla sakārtošana bija viens no Finanšu ministrijas priekšnosacījumiem, lai varētu ieviest pedagogu darba samaksas jauno modeli. Līdz šim jau notikušas vērienīgas izmaiņas profesionālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā, savukārt no 2016.gada 1.septembra plānots, ka vidusskolas klases netiks finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, ja izglītojamo skaits tajās būs mazāks par 12.

LIZDA uzskata, ka jau ir veiktas būtiskas strukturālās reformas skolu tīkla sakārtošanā, līdz ar to valdībai vajadzētu rast nepieciešamos finanšu resursus, lai ieviestu ilgtspējīgu, uz izaugsmi vērstu pedagogu darba samaksas modeli un apstiprinātu LIZDA izstrādātos neatliekamos pasākumus jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016.gadā un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku 2017.-2019.gadam.

Kā ziņots, 2014./2015.mācību gadā teju 80 skolās obligātos eksāmenus kārtoja mazāk par 10 skolēniem, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotā informācija.

Obligāto eksāmenu latviešu valodā līdz desmit skolēniem kārtoja 80 skolās, savukārt matemātikā - 76 skolās. Šo izglītības iestāžu vidū ir arī privātskolas.

Vairākās skolās šos eksāmenus kārtoja pat tikai viens skolēns - šāda situācija latviešu valodas un matemātikas eksāmenā fiksēta attiecīgi piecās un trīs skolās. Šāds eksāmenu kārtotāju skaits latviešu valodas eksāmenā bijis Aglonas Katoļu ģimnāzijā, Viduslatgales Profesionālajā vidusskolā Jaunaglonā, Alojas Ausekļa vidusskolā, Cēsu 2.vakara (maiņu) vidusskolā, kā arī Cēsu 2.vidusskolas Vecpiebalgas konsultpunktā, savukārt pa vienam skolēnam matemātikas eksāmenu kārtoja Aglonas Katoļu ģimnāzijā, Alojas Ausekļa vidusskolā un Cēsu 2.vakara (maiņu) vidusskolā. Šī mācību iestāde līdz ar vasaras beigām tiks reorganizēta, to apvienojot ar Cēsu pilsētas pamatskolu.

Ņemot vērā IZM izstrādāto kārtību, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai, šajās skolās, kurās eksāmenu kārtotāju skaits nesasniedza pat 10 skolēnu robežu, varētu būt grūtības ar jaunu klašu atvēršanu un līdz ar to arī valsts mērķdotācijas iegūšanu.

Patlaban plānots, ka, plānojot uzņemšanu vispārējās vidējās izglītības programmā, izglītības iestāde nosaka šādu izglītojamo skaitu - novadu izglītības iestādēs 10.klasē ir ne mazāk par 12 skolēniem (sākot ar 2017.gada 1.septembri, ne mazāk kā 14 skolēni). Novadu pilsētām 10.klasē nevarēs būt mazāk kā 18 skolēni, savukārt republikas pilsētām - ne mazāk kā 22 skolēni 10.klasē.

LETA