Grieķija neveic kārtējo maksājumu, dalībvalstu viedokļi šķeļas

Atēnām līdz plkst.1.00 bija jāpārskaita SVF 456 miljoni eiro, taču nauda nav saņemta.

Jau 30.jūnijā Grieķija neveica iepriekšējo 1,5 miljardus eiro lielo maksājumu SVF.

Pašreiz Grieķijas nomaksu parāds SVF kopumā sasniedz aptuveni divus miljardus eiro, teikts fonda pārstāvja Gerija Raisa izplatītajā paziņojumā, ar kuru apstiprināts fakts, ka Atēnas nav veikušas kārtējo maksājumu.

Tikmēr Eiropas savienības valstu vidū nav vienprātība par jaunu palīdzības programmu Grieķijai. Kamēr eirozonas valsts Vācija atbalsta kārtējo Grieķijas glābšanu, Lielbritānija, kura nav eirozonā, paziņojusi, ka bloķēs jebkuru lēmumu, kas liks britiem ieguldīt savu naudu Grieķijas glābšanā.

Vairāk nekā puse vāciešu atbalsta trešo glābšanas programmu, par kuru tika panākta vienošanās starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem, tomēr liela daļa šaubās par Atēnu vēlmi īstenot pieprasītās reformas, liecina pirmdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Kā ziņots, pēc 17 stundu ilgām sarunām eirozonas līderi pirmdien piespieda Grieķiju daļēji atteikties savas suverenitātes un pieņemt ārēju pārraudzību apmaiņā pret 86 miljardu eiro lielu aizdevumu, kas ļautu valstij palikt eirozonā.

Atēnām tagad īsā laikā jāīsteno nepopulāras reformas, paaugstinot nodokļus, pazeminot pensijas un vēl vairāk apcērpot budžeta izdevumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Infratest" veikto aptauju 52% vāciešu atbalsta turpmākas finansiālas palīdzības sniegšanu Grieķijai, bet 44% to neatbalsta.

Atēnām pieprasītās reformas un tēriņu ierobežojumus 57% vāciešu uzskata par adekvātiem, bet 22% uzskata tos par nepietiekamiem. Tikai 13% domā, ka nosacījumi, kas izraisījuši neapmierinātību Grieķijā, ir pārāk stingri.

Tajā pašā laikā aptauja, kurā tika noskaidrots apmēram 1000 cilvēku viedoklis, atklāja neuzticības līmeni, kuru vācieši izjūt pret Grieķijas kreiso valdību un premjerministru Aleksi Cipru.

Gandrīz četras piektdaļas vāciešu uzskata, ka Grieķijas solījumiem īstenot pieprasītās reformas nevar uzticēties.

Tikmēr daudzi grieķi savas valsts nedienās vaino Vācijas kancleri Angelu Merkeli un viņas stingro finanšu ministru Volfgangu Šeibli. Grieķijas laikraksti pirmdien bija pārpildīti ar atgādinājumiem par Otro pasaules karu, un sašutuma pilniem komentāriem par Berlīnes šķietamajiem centieniem Grieķiju atkal pazemot.

Par spīti grieķu naidīgumam gandrīz divas trešdaļas vāciešu izteikušies, ka vēlas, lai Grieķija paliktu eirozonā, kamēr apmēram viena trešdaļa atbalstījusi tā dēvēto "Grexit'u".

Merkele pirmdien paziņoja, ka pēc tam, kad Grieķijas parlaments būs apstiprinājis palīdzības programmas nosacījumus un pieņēmis pirmos reformu īstenošanai nepieciešamos likumus, viņa ar "pilnu pārliecību" rekomendēs arī Bundestāgam atbalstīt sarunu uzsākšanu par jaunu aizdevumu Atēnām.

Vācija, būdama lielākā Eiropas ekonomika, starp pārējām eirozonas valstīm ir lielākais no Atēnu kreditoriem.

Briti nevēlas iesaistīties

Savukārt Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņojis, ka centīsies bloķēt jebkādus Eiropas Savienības (ES) centienus izmantot britu naudu jaunajā Grieķijas glābšanas programmā, vēsta mediji.

Osbornam bijušas vairākas telefonsarunas ar kolēģiem pirms otrdienas tikšanās Briselē, kurās viņš izteicis Lielbritānijas negatīvo nostāju pret dalību Grieķijas finansiālās glābšanas programmā, ziņo "Financial Times" un citi mediji.

"Mūsu eirozonas kolēģi ir saņēmuši skaļu un skaidru ziņu, ka šajā lietā nav pieņemama atgriešanās pie Lielbritānijas atbalsta eirozonas glābšanai," pavēstīja avots Lielbritānijas Finanšu ministrijā. "Idejai, ka britu nodokļu maksātāju nauda aizplūdīs uz kārtējo Grieķijas programmu, nav izredžu."

Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons jau 2010.gadā paziņoja par vienošanos, ka ārkārtas fonds, kurā piedalās visas 28 dalībvalstis un kas pazīstams kā Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms (FMSM), vairs netiks izmantots eirozonas valstu glābšanai pēc tam, kad tas tika izmantots, lai palīdzētu Īrijai un Portugālei.

Tā vietā vienotās valūtas zonas 19 dalībvalstīm pašām jāuzņemas atbildība par palīdzības sniegšanu, izveidojot jaunu fondu, kas varētu tikt izmantots tādām krīzēm kā Grieķijas gadījumā.

Tomēr Lielbritānijas mediji pirmdien ziņoja, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers aicinājis atjaunot EFSM fondu, lai izmantotu to kā papildu avotu īstermiņa aizdevumiem Grieķijai.

Kemerona pārstāvis uzsvēra, ka, pēc premjerministra domām, spēkā joprojām ir vienošanās, ka EFSM tam netiks izmantots.

"Visas ES līderi 2010.gadā vienojās, ka EFSM turpmāk netiks izmantots eirozonai, un tas paliek premjerministra uzskats," sacīja Kemerona pārstāvis. "Mēs neesam nekādu priekšlikumu saņēmuši, un tas netiek izskatīts."