Valdība atbalsta nabadzības risku pētīšanu

Pētījumus LM plāno veikt ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no šī gada pēdējā ceturkšņa līdz 2022.gada beigām. Ministrija šādi vēlas analizēt nabadzības samazināšanas politiku, noteikt pasākumus, kuru ieviešana dod vai nedod pietiekamu rezultātu, kā arī noteikt jaunas vai pilnveidot jau esošās aktivitātes nabadzības samazināšanas mērķa sasniegšanai.

LM arī norāda, ka tāpat ir nepieciešams iegūt informāciju par cilvēku ar invaliditāti atbalsta sistēmas starptautisko praksi, kā arī izveidot un ieviest iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza modeli.

Projekta laikā plānots izstrādāt zinātnisku pētījumu "Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.-2020.gadam vidusposma izvērtējums". Tā veikšanai LM piesaistīs pasaulē atzītus pētījumu veicējus par sociālajiem procesiem, bezdarbniekiem un darba meklētājiem, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vai Pasaules Bankas ekspertus.

Minēto aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums ir 1,08 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums 917 900 eiro apmērā un valsts budžeta finansējums - 161 900 eiro.

Latvijas nabadzības samazināšanas mērķis ir balstīts uz nabadzības riska indeksu un cilvēku īpatsvaru zemas darba intensitātes mājsaimniecībās, nosakot, ka līdz 2020.gadam nabadzības un sociālās atstumtības risks jānovērš 121 000 valsts iedzīvotāju.

LM atgādina, ka Latvijas mērķi nabadzības mazināšanai ir iezīmēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, arī ES stratēģijā "Eiropa 2020" par vienu no prioritārajiem mērķiem ir izvirzīta nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana. Tajā ir noteikts līdz 2020.gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu ES, kurus skar nabadzība un sociālā atstumtība.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013.gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam tika pakļauti 32,7% Latvijas iedzīvotāju, taču uz nabadzības riska sliekšņa atradās 21,2% iedzīvotāju.

Lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam tiek pakļauti cilvēki ar invaliditāti. Šī gada sākumā tie bija 168 000 cilvēku.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā papildus jaunam minimālā ienākuma līmenim LM piedāvāja radīt jaunu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu, kas netiktu saistīts ar sociālās drošības vai citām sistēmām, bet tiktu izmantots, lai novērtētu minimālo ienākumu adekvātumu un pietiekamību.

Līdzīgu grozu līdz pērnā gada janvārim rēķināja Centrālā statistikas pārvalde, bet patlaban tas vairs netiek darīts. LM piedāvā izstrādāt jaunu grozu un ieviest to 2018./2019.gadā.

Toreiz koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" ministrija norādīja, ka iztikas minimuma grozs palīdzētu veidot efektīvu un adekvātu ienākumu atbalstu, ņemot vērā indivīda vajadzības. Tāpat tas ļautu novērtēt relatīvā nabadzības sliekšņa derīgumu, minimālo ienākumu adekvātumu sociālās aizsardzības kontekstā, kā arī palīdzētu noteikt papildus nepieciešamo ienākuma atbalstu un varētu sniegt padomus finanšu un parādu jautājumā.

LETA