Attīstītāji zireniekus nepārliecina

Apspriešana notika gan klātienē Ziru tautas namā, gan attālināti Zoom platformā. Ieceri skaidrot centās SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns, uzņēmuma pārstāve Kristīne Eglīte un ietekmes uz vidi procedūras vadītājs Valdis Felsbergs.

Pirms gada Ventas Balss jau rakstīja, ka uzņēmums Latvijas vēja parki iecerējis attīstīt vēja parkus dažādās vietās Latvijā. Ventspils novadu skar divi potenciālie vēja parki – Ventspils 2, kurā iecerēts uzstādīt līdz 60 vēja elektrostaciju Ziru pagastā, kā arī divos Kuldīgas novada pagastos – Ēdolē un Padurē –, kā arī Ventspils 1, kas skar Ventspils novada Popes, Ugāles, Piltenes un Tārgales pagastu. Ventspils 1 būvniecības ieceres sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika pērn 8. aprīlī Popē. Gan Zirās, gan Popē sapulcējušos cilvēku nostāja bija noraidoša.

Agrīna stadija

Projekta attīstītāji skaidroja, ka šī ir ļoti agrīna projekta stadija, līdz ar to informācijas vēl ir ļoti maz, taču likums uzdod informāciju prezentēt sabiedrībai. Urtāns sacīja, ka vēja parki jābūvē, lai nodrošinātu Latvijas energoneatkarību – Latvija nesaražojot pietiekami daudz elektroenerģijas. Plānots kopā izbūvēt astoņus vēja parkus, visur notiek ietekmes uz vidi novērtējums. Potenciālajā vēja parkā Ventspils 2 pētīs 60 iespējamās vēja elektrostaciju vietas. Publiski pieejamā informācija liecina, ka vēja turbīnu potenciālai uzstādīšanai iezīmētas 20 zemes vienības – visas valsts mežos –, bet saistītās infrastruktūras – ceļu, kabeļu, pieslēgumu – ierīkošana varētu skart vēl 162 zemes vienības. Augstums līdz turbīnas spārnu galam varētu būt līdz 300 metriem, katras turbīnas plānotā jauda – līdz 8 megavatiem.

«Šeit, pie visiem trim punktiem, atliek piebilst, ka 300 metru augstu vēja turbīnu vēl nav. Tas ir pieteiktais augstums jau ar noteiktu rezervi. (..) Arī turbīnu jauda, redzam, nesasniegs astoņus megavatus, bet tā varētu būt aptuveni 6,8 megavatu robežās. (..) Turbīnas būs jaunas, faktiski tajās būs iestrādāts viss nepieciešamais, lai nodrošinātu to drošumu un dabai saudzīgu ekspluatāciju,» klāstīja Urtāns, turpinot: «Kāda tad varētu būt vērtība, ko mēs varētu ar šo projektu sniegt sabiedrībai? Tie ir pieminētie 800 megavati jaudas. Kopējās investīcijas, izbūvējot vēja parkus, varētu sasniegt ap vienu miljardu eiro. Arī vietējai kopienai no vēja parkiem saskaņā ar pagājušajā gadā apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem būs noteikti ieņēmumi vietējās pašvaldības attīstībai. Mēs domājam, ka ne tikai šis projekts, bet arī citi līdzīgi projekti nodrošinās konkurētspēju, respektīvi, šāda veida projekti samazinās elektroenerģijas cenu un līdz ar to arī veicinās jaunas investīcijas tautsaimniecībā kopumā.» Kā potenciālo ieguvumu Urtāns nosauca arī ceļu sakārtošanu un jaunu izbūvēšanu, no kā iegūšot arī vietējie uzņēmēji.

Attīstītāji klāstīja, ka tiešmaksājums vietējām kopienām noteikts 2500 par megavatu gadā. Šo summu dala uz pusēm starp pašvaldību un iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas divu kilometru rādiusā ap turbīnu. Ja vienas turbīnas jauda būs 6,8 megavati, kā to norādīja attīstītājs, tad maksājums kopienai veidos 17 tūkstošus eiro gadā. 8500 eiro nonāks pašvaldības rīcībā, bet otri 8500 sadalāmi starp iedzīvotājiem, kas mitinās turbīnas apkaimē.

Savukārt eksperts Valdis Felsbergs uzsvēra, ka vēja parka programma vēl tiks precizēta: «Šajā sanāksmē mums ir diezgan maz informācijas, ko sniegt, un tās mērķis ir iegūt sabiedrības viedokļus. Nākamā apspriedē, kad būs gatavs ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, būs drusku otrādi. Tad mums būs daudz, par ko atskaitīties, kādi ir konstatējumi.» Felsbergs prognozēja, ka novērtējuma pirmā redakcija varētu būt gatava šī gada trešajā ceturksnī.

Peļņa tiks valstij

Attīstītāji nevarēja precīzi atbildēt uz jautājumiem, cik vēja elektrostaciju galu galā uzstādīs, kur tās atradīsies un kāda būs to ražība. Vispirms esot jāsagaida ietekmes uz vidi novērtējums, pēc tam jāveic ģeoloģiskā izpēte un piegādātāju aptauja, lai saprastu, cik kas izmaksās. Pēc tam veiks aprēķinus, lai noteiktu, vai konkrētais vēja parks, ņemot vērā visus parametrus, tai skaitā vēja ātrumu, būs rentabls vai ne. «Tas ir tas mirklis, kad mēs kā attīstītājs pieņemam lēmumu – veikt vēja parka būvniecību vai ne,» teica Urtāns. Vienlaikus viņš izteica pieņēmumu, ka vēja parks strādās ar mērenu peļņu. Tā kā vēja parks pieder valstij, arī peļņa nonāks valsts budžetā. Iedzīvotājus arguments par to, ka valsts nopelnīs, nepārliecināja – viņi pieminēja to, ka valsts pārvaldībā, piemēram, jau veikti milzīgi ieguldījumi aviosabiedrībā airBaltic un projektā Rail Baltica, bet sekmīgs rezultāts nav sasniegts.

To, vai tad, ja Latvija ar vēja parku palīdzību saražos vairāk elektroenerģijas, elektrības cenas varētu samazināties, Urtāns atturējās prognozēt. «Cenu elektroenerģijai nevaru prognozēt ne es, ne kāds cits. Tas ir atkarīgs no pieprasījuma un piedāvājuma. Ir skaidrs, ka piedāvājums nav pietiekams,» teica Urtāns. Viņš arī skaidroja, ka Latvija atrodas Nord Pool zonā, tāpēc elektrības cena nav atkarīga tikai no tā, ko saražo un patērē Latvija, bet arī no tā, ko saražo un patērē Lietuva un Igaunija. «Droši vien uzreiz rodas jautājums – ja jau tā, tad kāpēc mums būvēt vēja elektrostacijas un apgādāt lietuviešus un igauņus? Bet, ja paskatāmies uz statistiku, tad patiesībā gan Igaunija, gan Lietuva vēja elektrostaciju ziņā ir krietni priekšā mums,» klāstīja Urtāns. «Es varu apgalvot, ka šī projekta ietvaros noteikti tarifs nekāps, jo mēs projektu plānojam uz komerciāliem principiem,» piebilda Urtāns.

Ziras būs ielenktas

Zirenieks Raitis Šauriņš atgādināja, ka bez šī vēja parka, kas būs uz Tērandes pusi, ir plānots vēl viens vēja parks Užavas virzienā. «Tātad Ziras būs ielenktas no visām pusēm, un nevis ar kādiem maziem, 50 metrus augstiem, bet ar tādiem, kādi Latvijā vēl līdz šim nav uzbūvēti, 300 metrus augstiem,» teica Šauriņš. Viņš uzskata, ka būvniecības iecere ir pretrunā Satversmei, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. «Šādi monstri, kas ir lielāki par Rīgas televīzijas torni – stādieties priekšā –, mums būs Zirās. Varam saprast, ka katra mūsu īpašuma vērtība samazināsies vismaz par 50%. Zirās ir vairāki viesu nami – Ventmalā un arī pie vecās skolas. Vai jūs domājat, ka pēc tam, kad šie monstri tiks uzbūvēti, tur gribēs uzturēties kāds viesis? Tātad šiem viesu namiem sava darbība būs, ja ne jāpārtrauc, tad jāsamazina obligāti,» sprieda Šauriņš.

Viņš un citi sapulces dalībnieki norādīja uz to, ka vēja parki radīs zemfrekvences skaņas, vibrāciju, mirgošanos. «Naktī žibināsies aizsarggaismas. Tā būs viena milzīga diskotēka. Domāju, ka visi, kas dzīvo Zirās, zina, ka mēs naktī varam redzēt Tārgales midžinošās gaismas. Noteikti mums pateiks – ja midžinās gaismas, uzlieciet biezākus aizkarus. Tādi gudri padomi jau ir dzirdēti citur,» teica Šauriņš. Viņš arī aicināja aizdomāties, ka turbīnu izvietošanai tiks atmežotas mežu platības, izdangāti ceļi un būvdarbu laikā smagais transports radīs daudz izmešu, pret ko šobrīd tik ļoti cīnās.

Aktuāls ir arī jautājums par to, kas notiks ar vēja turbīnām, kad tās novecos un vairs nebūs aktuālas. Šauriņš sacīja, ka ir lasījis – spārni, kas taisīti no izturīgas plastmasas, pagaidām nav utilizējami un Amerikā tos rokot zemē. Kristīne Eglīte atbildē apgalvoja, ka šobrīd jau vairāk nekā 90% turbīnu detaļu esot pārstrādājamas. Cits sapulces dalībnieks Rolands Eizentāls apšaubīja, vai kāds vedīs milzu spārnus, piemēram, uz Spāniju, lai tur tos pārstrādātu, un vaicāja, cik tas izmaksās.

Betona milzu pēda

Šauriņš vēl sacīja, ka katrs, kurš kaut nedaudz pazīstams ar celtniecību, saprot, kāda betona pēda būs jāiebetonē zemē, lai tā varētu turēt 300 metrus augstu torni. «Torni novāks, bet tā pēda paliks. To jūs neutilizēsiet – tas ir vairāk nekā skaidrs. Tā tur paliks mūžīgi mūžos,» teica Šauriņš. Eizentāls šo tēmu izvērsa: «Esmu celtniecības darbu vadītājs, tādus neesmu taisījis, bet painteresējos Vācijā. Jūs tā kautrīgi runājat par pamatiņu, bet 240 metru vēja elektrostacijai pamati ir piecus metrus dziļi. Tā vairs nav pankūciņa – tie ir dziļie pamati. Vēl ir 14 urbumi pa perimetru, vēl 15 metru dziļāk. Tie pamati iesniedzas 20 metru dziļumā. Tiem aiziet 700 kubikmetri betona, un tie ir 7000 tonnu smagi.»

Zirenieks Dzintars Pūpoliņš vēlējās zināt, kas praktiski notiks, ja, piemēram, konstatēs, ka pie mājas ir pārsniegti skaņas robežlielumi, – vai vēja turbīnu jauks nost, nedarbinās? Felsbergs atbildēja, ka tādā gadījumā varot rakstīt sūdzību, pamatojot to ar mērījumiem. Trokšņa avota operatoram, ja troksnis pārsniedz normatīvā noteiktos robežlielumus, ir pienākums tos neradīt. Sekas varētu turbīnu darbības apturēšana noteiktos apstākļos.

Ar informāciju par vēja parku Ventspils 2 var iepazīties tīmekļvietnē www.vejaparki.lv un www.enviro.lv . Rakstiskus viedokļus iedzīvotāji var iesniegt līdz 23. februārim Enerģētikas un vides aģentūrai (agrākais nosaukums – Vides pārraudzības valsts birojs) e-pastā [email protected] vai ar Latvija.lv starpniecību.