Ja ir brīva nauda, tad lauksaimniecība ir ideāla vide, kur to investēt. Piens un gaļa pasaulē trūks arvien vairāk. Šī ir galvenā atziņa, ko tiekoties ar reģionālo mēdiju pārstāvjiem, līdz lauku iedzīvotājiem vēlējās aizvadīt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Turpinās cīņa par Latvijas zemniekiem piešķiramo finansiālā atbalsta apjomu. Jāatgādina, ka Latvija saņem vismazākos platībmaksājumus ES dalībvalstu vidū – pērn tie bija 93 eiro (65,3 lati) par hektāru. Vidēji ES dalībvalstis saņem 276 eiro (193 lati) par hektāru. Savukārt visaugstākos līdzmaksājumus saņem Nīderlande - 607 eiro (426 latus) par hektāru.
Ministrs Dūklavs vēsta, ka nule notikušajā sanāksmē Briselē Latvija ar savām prasībām atkal palikusi mazākumā: „Kad tiekamies neformāli, visi saka jā – mēs jūs saprotam. Kad runa jau ir par konkrētiem dokumentiem, attieksme mainās.” Pēdējā brīdī piemānījusi arī Polija. Ja attiecībā uz atbalsta apjomiem un griestiem vienotības nav, tad dalībvalstis ir vienisprātis, ka nauda jātērē, lai nodrošinātu lauksaimniecisko ražošanu. Pasaulē pārtikas trūkst. Jāpiebilst, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek aplikts ar nodokli un šī norma saglabāsies arī turpmāk.
Vairāk lasiet trešdienas laikrakstā Ventas Balss!
Komentāri (0)